Saeimas deputātu atbildes, saņemtas pēc pieteikuma iesniegšanas tiesā

Pēc pieteikuma iesniegšanas 2011.gada 06.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā, 2011.gada 07.jūlijā esam saņēmuši atbildi uz mūsu iesniegumu no

Ingmārs Čaklais (Vienotība):

2011.gada 13.jūlijā esam saņēmuši atbildi no:

Ansis Saliņš (Vienotība):

Līdz šim saņemtās Saeimas deputātu atbildes variet lasīt TE!

Advertisements

5 komentāri

  1. grupaa said,

    jūlijs 8, 2011 plkst. 06:51

    Viens likums , viena taisnba visiem!

  2. grupaa said,

    jūlijs 8, 2011 plkst. 10:46

    Jaunievēlētais Valsts Prezidents Andris Bērziņš ignorē likumu un nav sniedzis atbildi likumā noteiktajā termiņā biedrībai “Grupa A”. TAS TOMēR NETRAUCēJA VIņAM šODIEN ZVēRēT, KA IEVēROS LIKUMUS. Kā TO vērtēs administratīvā tiesa?

  3. Vilors Eihmanis said,

    jūlijs 17, 2011 plkst. 12:34

    Neaizmisīsim šo rakstu!

    http://www.delfi.lv/news/national/business/article.php?id=25846255
    Godmanis: Kargins prasīja vēl lielākus procentus

    http://www.DELFI.lv
    24. jūlijs 2009 08:44

    Juridiski valdībai pērn, novembrī pārņemot “Parex banku”, nebija nekādu iespēju liegt Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim saņemt noteikta apmēra procentus, atsaucoties uz bijušo premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC), raksta “Neatkarīgā Rīta Avīze”. Vēl vairāk – abi baņķieri prasījuši pat vēl lielākus procentus.

    Jau ziņots, ka ik mēnesi Kargins un Krasovickis saņem pa 200 000 latiem katrs.

    Premjers atzīmējis, ka likuma priekšā abi baņķieri esot tādi paši noguldītāji kā citi un arī viņiem pienākas procentu maksājumi. Turklāt nevienā auditā neesot pierādīts, ka “Parex Banka” līdz bankrotam esot novesta ļaunprātīgi.

    Godmanis stāstījis, ka vēl pirms bankas pārņemšanas Kargins pie viņa vērsies, norādot, ka esot nepieciešams paaugstināt procentu likmes viņa un Krasovicka ģimenēm par to noguldītajiem aptuveni 36 miljoniem latu. Premjers šādu priekšlikumu esot noraidījis. Savukārt par abu baņķieru ģimeņu un bijušo akcionāru saistītu personu rīcību, izņemot naudu no “Parex Bankas” pirms tās sabrukuma, Godmanis uzzinājis vien vēlāk.

    Tāpat Godmanis par “pilnīgi normālu” atzīst finanšu ministra Einara Repšes (JL) rīcību, lūdzot Ģenerālprokuratūrai izvērtēt bankas pārņemšanu. Ekspremjers pats arī esot gatavs liecināt.

    —————————-

    Un te būs daži komentāri par šo rakstu.

    Godmani , beidz muldēt, 24.07.2009 08:46
    Tikai kaut kā neticas , ka Godmanis tikai aiz savas muļķības salaida visu tādā grīstē.
    Izskatās ka iemesls bija cits.

    Arno, 24.07.2009 08:55
    Tātad PAREX jau četrus mēnešus pirms “atdošanās” valstij zināja, ka draud smagas atlaišanas no darba sliktā stāvokļa dēļ bankā un nolēma, ka vadošajiem darbiniekiem jāceļ algas 20 reizes! Bet vai citiem vadošajiem, kurus neatbrīvoja, arī pacēla tā algas? Domāju, ka nē. Jo šāda algu pacelšana pati par sevi banku var novest smagā finansu situācijā, jo faktiski tā ir bankas izlaupīšana. Paralēli tiek apkrāpta valsts, jo tai jāmaksā milzu bezdarbnieku pabalsti. Uzskatu, ka tā nebija. Četrus mēnešus iepriekš to neplānoja! Tad jau kaut ko agrāk būtu uzoduši, jo informācijas noplūde ir vienmēr – īpaši tādēļ, ka pārējie darbinieki to negribētu pieļaut (ka uz viņu darba iespēju rēķina tiek “likumīgi” izlaupīta banka).Tātad viss tika noformēts ar atpakaļejošiem datumiem jau tad, kad valsts pārņēma banku. Bankai bija visas iespējas viltot grāmatvedības dokumentus (un bankas kontu apgrozījumus, jo viss taču notika bankas iekšienē), lai viss izskatītos skaisti! Tomēr nav skaidrs, kad (ar kādiem datumiem) tika samaksāti ienākuma un sociālie nodokļi par šīm lielajām algām.Godmanis un Slakteris tika naturāli uzmesti kā naivi ierēdnīši (bet varbūt tas notika apzināti – tātad sarunāts darījums, bet cik tad un kurš un cik par to saņēma). Pat, ja šī algu pacelšana notika likumīgi, valstij, pārņemot banku, bija jāveic operatīvā pārbaude, lai noskaidrotu, vai nav ļaunprātīga bankas novešana bankrotā. Ja valsts to nedarīja, tad tas ir smags pārkāpums no valsts puses – jo varēja taču rasties situācija, ka valstij jāmaksā 3 vai 4 miljardi LVL pārņemtās bankas glābšanai, bet tas nozīmētu valsts bankrotu jau 2008.gada nogalē pēc Godmaņa un Slaktera darbības divu nakšu garumā bankas glābšanas laikā (kā intervijā izteicās Slakteris). Domāju, ka te un vēl citos slepenajos bankas darījumos ir pamats Karginam konfiscēt visus īpašumus, bet pašu ielikt uz 15 gadiem Laventa luksus kamerā. Man jau 2008.g. oktobrī no Maskavas pienāca ziņas, ka tur ir Kargins ar savu komandu un lūdzot lielu palīdzību bankai, bet Krievija atteica pēc operatīvas pārbaudes, jo secināja, ka banka ir veikusi puslegālas, augsta riska operācijas par lielām summām, kuru dēļ pabalsts bankai nav izsniedzams.
    Tomēr Latvijas valdības līdz šim piesedz visas PAREX mahinācijas, jo pašas partijas jau arī tur ir iesaistītas (kaut vai ar savām melnajām kasēm), tādēļ Kargins jūtas mierīgs un vēl saņem milzu summas procentos (faktiski bankā noguldot to pašu bankas naudu uz augstiem procentiem). Interesanti, ka Dombrovskis ir nodevis to “izvērtēt” ģenerālprokuratūrai, jo tauta vairs netic šīm pasaciņām par “svarīgas tīkla bankas” glābšanu. Līdz šim ģenerālprokuratūra ir bijusi tā organizācija Latvijā, kurai jāpiesedz visas izlaupīšanas, iedzīvotāju apkrāpšanas valsts līmenī. Ģenerālprokuratūrai nodod “savas lielās lietas” tad, kad ir jāveido sabiedrības viedoklis, ka valdība tur bez vainas, ka, iespējams, bijuši pārkāpumi, bet tos “nevar” pierādīt, jo nav nepieciešamo dokumentu vai nevar tos saņemt no ārvalstu patneriem utt. Līdzīgi kā bankas “Baltija” pazudušo 3 miljonu latu lietā! Bet te (PAREX gadījumā) ir robs pie miljarda latu! Kas atņemti pensionāriem, ģimenēm, kurām ir bērni – tātad visneaizsargātākajiem, atņemts ir uz slimnīcu, veselības aizsardzības rēķina, kur vēl trakāk!
    Interesanti, kā tas viss beigsies: vai ģenerālprokuratūra visas PAREX afēras piesegs, paziņos par konfidenciālām vai SAEIMAI, lai piesgtu šo afēru, būs vēl jāveido izmeklēšanas komisija kā bankas Baltija gadījumā, kura 3 gadus izmeklēja un, protams, neko neatrada, kā jau tas bija paredzēts. Bet pa šiem gadiem tauta nomierinājās, nozagtie miljoni palika zagļu īpašumā.

  4. Vilors Eihmanis said,

    jūlijs 17, 2011 plkst. 12:39

    Turpinājums iepriekšējam rakstam.

    Komentāri.

    Arno, 24.07.2009 08:56
    Godmaņa “sasniegumi”:
    1)atteicas no 500 milj LS par Lattelekom daļu pārdošanu, vēlāk nolēma, ka pietiks saņemt 100 – 150 milj. Faktiski nesaņēma neko valsts buudžets.
    2)kopā ar Slakteri (kurš ir tāds pats avantūrists) PAREX bankā iegrūda 1000 milj LS (1 miljardu), klaji parkāpjot likumu par budžetu, un šī summa ir līdzvērtīga 25% Latvijas valstas budžeta vai, citā salīdzinājumā, līdzvērtīga summai (pārrēķinpt uz iedzīvotāju skaitu valstī) 120 miljadi USD vienas bankas glabšanai Krievijā vai 300 miljardi USD vienas bankas glābšanai ASV. Ne Krievija , ne ASV nekad uz tik pašnāvniecisku soli nav gājusi un , protamas, neies, bet Latvijas šeftmaņi uz to gāja. Banku pārņēma bez audita. Bankā ir veiktas nelegālas un it kā legālas auksta riska operācijas, kur zaudēta vai aizplūdusi milzīga nauda,un šīs operācijas cenšas noslēpt. Janvāra audits joprojām ir slepens. Bankai vēl vajadzēs ap 500 milj Ls, ko izmaksāt noguldītājiem, kuriem tagad novilcina izmaksas (jo nav naudas). Tieši tādēļ SVF vēl joprojām nav bankas akcionārs – nav ko sasmērēties, vispirms vajag notušēt visus melnumus, lai nebūtu līdzatbildīgs. Lai to melno darbu dara Latvijas valsts kā akcionārs un Melngailis kā ieliktais pārstāvis. Faktiski šis miljards ir zaudēts (par 90%). Un šī miljarda liela daļa ir no pensiju fonda nozagta nauda, kur zādzības organizators ir I.Godmanis!
    Tatad kopējā Godmaņa bilance ir zaudējumu nešana Latvijas valsts budzetam aptuveni 2 miljardu Ls vērtībā (1,5 miljardi PAREX parņemšana un 0,5 miljardi no atteikšanas pardot LATTELEKOM valsts daļu). Bet ir jau vēl citi zaudējumi, kurus Godmanis radījis neperofesionalitātes, avantūrisma, pašpārliecinātības un savas bonapartisma slimības dēļ. Ja tā nebūtu, mēs tikai nedaudz atpaliktu no Lietuvas un Igaunijas.
    Vēl piezīmešim, ka Godmaņā pirmā uznāciena laikā (1992-1993) viņa vadībā tika iznīcināta visa Latvijas rūpniecība, arī tā, kur pat bija pieteikušās lielas ārvalstu kompānijas to attīstīšanā, realizēja privatizāciju, kas tā pati īpašumu izlaupīšana, piesedzoties ar fiktīvu vērtspapīru – sertifikātu, vien bija.

    Arno, 24.07.2009 09:03
    Kādēļ līgums vispār ir konfidenciāls. Šādā situācijā, kādā bija banka, kad Kargins gandrīz četrāpus līda pie Godmaņa, jau no paša sākuma varēja Karginam uzspiest, ka līgums nedrīkst būt konfidenciāls, jo viņam jau nebija izejas! Izskatās, ka konfidencialitāti uzlika pēc Godmaņa vēlmes, lai slēptu savus netīros darbus. Un sarunāja, lai Kargins nepiekrīt noņemt konfidencialitāti, kura uzlikta it kā pēc viņa prasības. Redzēs, ko Kargins darīs!
    Zagļu banda ir viņi visi! Un zog uz pensionāru, māmiņu pabalstu, slimnīcu budžetu rēķina!

  5. Vilors Eihmanis said,

    Septembris 3, 2011 plkst. 21:22

    WikiLeaks: ja Parex glāba, lai uzlabotu finanses politiķiem & “senior officials”,tad LV ir vēl korumpētāka nekā domājām.
    Avots:
    http://wikileaks.ch/cable/2008/11/08RIGA701.html

    iewing cable 08RIGA701, POLITICS AND THE PAREX BAILOUT
    If you are new to these pages, please read an introduction on the structure of a cable as well as how to discuss them with others. See also the FAQs
    Reference ID Created Released Classification Origin
    08RIGA701 2008-11-17 12:46 2011-08-30 01:44 CONFIDENTIAL//NOFORN Embassy Riga

    VZCZCXRO2722
    PP RUEHFL RUEHKW RUEHLA RUEHNP RUEHROV RUEHSR
    DE RUEHRA #0701/01 3221246
    ZNY CCCCC ZZH
    P 171246Z NOV 08
    FM AMEMBASSY RIGA
    TO RUEHC/SECSTATE WASHDC PRIORITY 5383
    INFO RUEHZL/EUROPEAN POLITICAL COLLECTIVE PRIORITY
    RUEATRS/DEPT OF TREASURY WASHDC PRIORITY

    C O N F I D E N T I A L SECTION 01 OF 02 RIGA 000701

    NOFORN
    SIPDIS

    E.O. 12958: DECL: 11/17/2018
    TAGS: EFIN PGOV LG
    SUBJECT: POLITICS AND THE PAREX BAILOUT

    REF: A) RIGA 690 B) RIGA 298

    Classified By: Ambassador Charles W. Larson. Reason: 1.4 (d)

    ¶1. (C/NF) Summary: We are keeping a close eye on the
    implementation of the government bailout of Parex to ensure
    that politics does not interfere in the proper implementation
    of the agreement to ensure maximum benefit and minimum risk
    for the taxpayers of Latvia. Parex has been a political
    player in Latvia for years and the owners are likely owed
    favors by many in power. The structure of the deal can be
    seen to offer some benefit to the former owners. At the same
    time, the size of its depositor base makes it a tempting
    target for politically connected individuals. Signs of
    political interference so far are mixed and it’s not easy to
    separate fact from conspiracy theory. The handling of the
    Parex case will be a key indicator of how Latvia’s leadership
    views the intersection of politics and economics. End
    summary.

    ¶2. (U) When Andris Skele founded the People’s Party in the
    late 1990’s, he claimed that no political decision was made
    in Latvia without the input of Ventspils mayor Aivars
    Lembergs and Parex President Valery Kargin. When Ainars
    Slesers entered politics, he said he would fight against the
    oligarchs – Lembergs, Skele and Kargin. Today, these four
    men are considered to be the leading oligarchs in Latvia.
    Kargin and his partner, Viktor Krasovickis, took one of the
    first currency exchange operations in the USSR and built it
    into a bank in newly independent Latvia where people from the
    former Soviet Union could put their money and feel safer than
    in their own countries, while taking advantage of Latvia’s
    proximity and the relevant language and cultural knowledge.
    Parex unabashedly trumpeted this with its slogan “We’re
    closer than Switzerland.” Along the way, Parex was (when it
    was legal) a major donor to political parties, especially
    Latvia’s Way (to which PM Godmanis belongs) and Fatherland
    and Freedom (a member of the coalition). More recently,
    Parex has been alleged to fund the ethnic-Russian oriented
    Harmony Center party. Parex’s political interest does not
    appear to have been a particular policy agenda but ensuring
    the greatest economic benefit for the bank, both through
    access to government business and ensuring less stringent
    regulation of the bank’s operations.

    ¶3. (C/NF) The question that concerns us is what role politics
    played in the government’s decision to bail out the bank and
    in the structure of that bailout. Three elements of the
    decision draw particular attention in this regard — when the
    decision was taken, the structure of the decision, and the
    terms of future oversight of the bank. Irena Krumane, head
    of the regulatory agency FCMC, indicated her own concerns
    about the timing of the process in our Nov. 10 meeting with
    her. She said that Parex had gone to the Prime Minister and
    others in government to seek assistance sometime in October.
    This at a time when the FCMC was heavily auditing Parex and
    possibly after the FCMC had in fact instructed Parex to stop
    lending. Krumane indicated her dismay that the bank was
    telling the FCMC that all would be fine with the bank’s
    finances while simultaneously appealing for government help.
    While she did not say it specifically, Krumane indicated that
    the government officials approached by Parex did not
    immediately inform the FCMC of the approach. If so, it is
    worrying that the government and regulator would not be
    working hand in glove at every step of the way in an
    operation like this.

    ¶5. (C/NF) The structure of the deal also raises concerns.
    First of all, why bail out at all? Martins Bondars, head of
    Latvijas Krajbanka and former Chief of Staff to President
    Vike-Freiberga, told us that when it was clear that Parex was
    in trouble several other banks made known to the government
    their willingness to immediately step in to acquire shares in
    the bank and inject liquidity, if the state would guarantee
    Parex’s syndicated loans (which the government did for all
    banks in Latvia on November 5). The government ignored these
    offers, which likely would have removed Kargin and
    Krasovickis completely from the board, and went with the
    bailout Second, why buy only 51% of the shares? Krumane
    told us that she pushed for the government to buy out the
    full 85% ownership stake of Kargin and Krasovickis but that
    PM Godmanis personally insisted on the lower amount. Paul
    Raudseps, editorial page editor of Diena and frequent critic
    of Parex’s political influence, argued that it made some
    sense to leave the two with some influence because they have
    personal relations with many of the bank’s largest
    non-resident depositors. In that regard, Raudseps argued,
    keeping them around would be essential for stopping further
    deposit flight from the bank. But Raudseps was also critical
    of the terms of the deal, which have not been made fully
    public. In particular, Krasovickis told Diena that under the

    RIGA 00000701 002 OF 002

    agreement he and Kargin can buy back their shares for 4 Lats
    plus the amount of money the government injects into Parex
    plus interest. However, this cannot be verified as the
    government claims that the agreement cannot be made public
    due to European Commission rules. The Commission office here
    tells us that they urged the agreement not be made public
    until it as approved in Brussels, in case changes were
    needed. As commission approval draws near, the GOL is
    beginning to claim that proprietary information concerns
    prevent release of the full text of the document. So, we are
    unable at this time to confirm if the buy back provision is
    in fact included in the agreement and, if so, what its exact
    terms are. The final concern with the structure of the deal
    is that, when first announced, we were told that Kargin and
    Krasovickis had to put their personal assets up as collateral
    for the government injection of funds, in effect as
    collateral that the bank’s situation is as advertised. We
    already reported that Krumane had concerns about the
    effectiveness of that. We now know that Kargin and
    Krasovickis actually have few assets of their own, most
    belonging to companies or to relatives. In fact, some
    assets, notably two very valuable Maybach cars, were
    transferred to holding companies just a few days prior to the
    signing of the deal. It is unclear to us at this point that
    the government could recoup any losses in any kind of timely
    fashion through these assets.

    ¶6. (C/NF) The final area of concern relates to who else may
    be seeking to profit from Parex’s situation. Suspect number
    one in the Riga rumor mill is Andris Skele. Evidence to date
    in this regard is slim, but growing. Diena reports that
    Skele participated in some of the meetings at the ministry of
    finance where the deal was planned, something that Finance
    Minister Slakteris (also from People’s Party) does not deny.
    What is also worrying is the structure of the oversight of
    the bank. Parex has been placed under the state owned
    mortgage bank, which is closely linked with the People’s
    Party. More worrying is that Ministry of Finance State
    Secretary Martin Bicevskis could be assigned to oversee the
    bank’s operations. Bicevskis is far more notable for his
    loyalty to the People’s Party than for his financial skills
    (ref b). Asked about his role, both Krumane (his predecessor
    at the finance ministry) and Bondars were evasive. When
    asked more specifically if Bicevskis role increased the
    possibility of political games being played both responded
    along the lines of “you said it, not I, but you make a very
    good point.” On November 13, the Latvian parliament adopted
    on fast track a bill to amend the law on conflicts of
    interest for state officials. The sole purpose of this
    legislation seems to be to allow Bicevskis to remain at
    Finance while also running the bank. Although it is clear
    that People’s Party is playing some role in all of this, it
    is unclear what that role is. Are they fronting for others,
    perhaps a Russian bank, that want to buy Parex, or do they
    have a deal with Kargin and Krasovickis to help them get back
    their shares as quickly and cheaply and possible?

    ¶7. (C/NF) Comment: We lack enough information and insight to
    make a final judgment, but there is no question that there is
    a high probability of political considerations outweighing
    sound financial or economic decisions in the case of Parex.
    Given the history of Parex, these questions were inevitable,
    but there appear to be additional grounds for concern. It
    may well be that leaving Kargin and Krasovickis with some
    role is important to keeping the biggest depositors happy.
    But it certainly looks like they are getting some favored
    treatment and not being held accountable for their management
    of the bank. And the government’s unwillingness to make
    public the full text of the agreement, even acknowledging the
    need to protect some proprietary information, only heightens
    suspicions that the deal is not as it seems. Add in
    oversight by a person known much more for his political
    loyalties than for his financial knowledge and you have a
    number of worrying signs. If Latvia cannot manage a serious
    situation like this without thinking first about the personal
    finances of senior officials and political favors for key
    backers, then the situation with corruption in this country
    is worse than we feared.
    LARSON


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: