Iesniegums 11.Saeimai par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu

2011.gada 24.oktobrī esam vērsušies ar iesniegumu pie Latvijas Republikas 11.Saeimas, visām Saeimas frakcijām un sešiem pie frakcijām nepiederošiem deputātiem, kurā lūdzam nekavējoties izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju «Par likuma «Par valsts budžetu 2008.gadam» budžeta līdzekļu izlietojuma, ieguldot pirmos 200 miljonus latu privātā akciju sabiedrībā «Parekss Banka», 2008.gada oktobrī-decembrī likumību, tiesībaizsardzības iestāžu darba kvalitātes, likumības un tiesiskuma izvērtēšanu».

Iesnieguma pilnu tekstu skatīt zemāk, uzspiežot kursoru uz bildes, tā atvērsies lielāka un varēsiet izlasīt ļoti labi:

Tagad gaidīsim atbildes un Saeimas rīcību!

2011.gada 23.novembrī esam saņēmuši pirmo atbildi uz augstākredzamo iesniegumu un tā ir no ZZS frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa, atbildi skatīt zemāk. Lieki piebilst, ka atbilde uz iesniegumu pēc būtības faktiski nav sniegta.

2011.gada 24.novembrī esam saņēmuši atbildi no Vienotības frakcijas priekšsēdētāja Dzintara Zaķa. Atbildi skatīt zemāk. Diemžēl nav saprotams par kuru īsti frakciju Zaķa kungs runā. Un, ja šādi atbild likumdevējs, kas it kā ir arī daļa no “tiesiskuma koalīcijas”, tad nav saprotams kā patiesības noskaidrošana, lai darītu to zināmu valstij un tautai, var likties nelietderīga un bīstama.

Ja frakcija Vienotība uzskata, ka 10.Saeimas izveidotā izmeklēšanas komisija nespēja tikt galā ar uzdoto un tāpēc tika tās darbība izbeigta, t.sk. kā rezultātā vēlāk pati 10.Saeima tika atlaista, tad ievēlot 11.Saeimu mēs uzticējāmies ievēlētajiem deputātiem, ka viņi tiks galā, nevis atsaucoties uz iepriekšējo neveiksmēm nemaz  neuzsāks neko darīt. Vai Vienotība, kā izriet no šīs atbildes, atzīst, ka arī 11.Saeima rīcības nespējas dēļ būtu atlaižama?

2011.gada 26.novembrī esam saņēmuši atbildi no Zatlera reformu partijas frakcijas, ko skatīt zemāk.

Atbilde uzsver, ka ir, biedrības ieskatā noziedzīga, vienošanās -Koalīcijas līgums, kas paredz  atturēties ievērot likumus un reaģēt uz likuma pārkāpumiem – nestrādāt un nepildīt savus valsts amatpersonas pienākumus!

Noziedzīgā vienošanās cita starpā noteikts pienākums nerosināt un neatbalstīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas faktiski nozīmē – atteikšanos no spēcīgākā parlamentāras valsts tiesiskuma un likumības kontroles institūta.

2011.gada 23.novembrī biedrības e-pasta saņēmām starpatbildi ar pielikumu – priekšlikuma projektu –  no NA deputāta Imanta Parādnieka palīdzes Santas Eižvertiņas, skatīt zemāk.

2011.gada 28.novembrī saņēmām PPA “Saskaņas centrs” frakcijas atbildi, kuru skatīt zemāk.

Paldies par atbildēm, kuras lasot, sabiedrība varēs vērtēt katra politiskā spēka tiesiskuma izpratni!

_____________________________________

Tikai 2011.gada 15.decembrī biedrības e-pastā saņēmām vēstuli no Gintas Šveiceres “Neatkarīgo deputātu grupas'” pārstāves, ar pielikumu – atbildi sešu neatkarīgo deputātu vārda ir sniedzis Klāvs Olšteins, skatīt te atbilde_Olsteins.

 

2011.gada 27.decembrī saņēmām informatīvu vēstuli – atbildi no Imanta Parādnieka, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātu vārdā.

Lūk kā pēkšņi neatkarīga partija kļūst atkarīga no citām partijām.

“Tiesiskuma” koalīcija = vēzis, gulbis un līdaka.

Advertisements

22 komentāri

  1. Krista said,

    Oktobris 24, 2011 plkst. 14:39

    Iesniegums Saeimai!
    Vai sekos riiciiba? Un ko par sho domaa ministru amatu kandidaati? Gaidis Beerzinsh savulaik Grupai A sniedza atbildi, ka vinjam esot/vareetu buut intereshu konflikts. Interesanti kaa intereses vinsh paarstaaveeja ministreejot Parex paarnjemshanas laikaa?

    Nupat Satversmes tiesa ir interesanti spriedusi Parex mazaakumakcionaaru prasiibas lietaa, atziistot, ka Parex pamatkapitaala palielinaashanu valsts MK personaa ir veikusi prettiesiski, tomeer konkreetaas likumu normas atziitas par speekaa neesoshaam no sprieduma pasludinaashanas briizha, kas nozimee, ka taisniigums netiek atjaunots, tomeer vienlaiciigi ir skaidrs, ka amatpersonas riikojushaas prettiesiski. Kaa veerteet shaadus tiesneshu noleemumus, ja vispaarzinaams ir tiesiibu pamatprincips – nelikumiibaa tiesiibas nerodas.

    • Gustavs said,

      Oktobris 25, 2011 plkst. 00:52

      Lai saprastu ar “Parex” banku saistīto jautājumu “mistiku”,ir jāatgriežas 90-os gados un jāatceras tā laika galvenos notikumus – izmisīgi steidzīgo Latvijas tautsaimniecības potenciāla neatgriezenisko sagraušanu , tautas rīcībā esošo naudas uzkrājumu izkrāpšanu ar naudas maiņu ,sertifikātu afēru, kurā zem lielas daļas uzpircēju kantoriem slēpās”Parex” , “Parex” valūtas maiņas punktus laikā,kad to vēl naļāva likums , varbūt pat LIELĀKO ARĒRU PASAULES VĒSTURĒ – VISAS VALSTĪ ESOŠĀS “KRIEVU” NAUDAS IZVEŠANU UN REALIZĀCIJU KRIEVIJĀ NELIELAS PERSONU GRUPAS LABUMA GŪŠANAI.##### Vai tas nebija finansiālais pamats neskaitāmu “Parex” filiāļu atvēršanai tajās republikās, kur spēkā bija “krievu”rubļi un vai tas pietiekoši skaidri nenorāda uz “Parex” saistību ar izvesto naudu ? Šodien Karginieši gūst lielu peļņu , tirgojot šīs filiāles, jo Latvijas valdība ar savu “Citadeli” nez kāpēc neierunājās par šīm filiālēm.Vienlaicīgi Latvijas valdība turpināja kultivēt “Parex” monopolu valsts naudas “apstrādāšanā”, apgrozot lielāko valsts institūciju ( valsts pārvalde, ,policija,robežsardze,muita,valsts uzņēmumi u.c) finansu līdzekļus caur “Parex” , pie kam PIESPIEDU kārtā. Tāpat “Parex” bija prioritāte valūtas maiņai robežkontroles-muitas punktos.
      Šis mazais ieskats pagātnē liek saprast, ka “Parex” nav tikai banka –
      tā ir pār Latviju valdošā POLITIZĒTĀ ,ORGANIZĒTĀ NOZIEDZĪGĀ GRUPĒJUMA – ASTOŅKĀJA ASINSRITES SISTĒMA ,kura būs neaizskaramā “svētā govs” tikmēr, kamēr Latvijā turpinās pastāvēt pirmās Latvijas valdības noteiktais kurss !!! Ne velti netīrāko darījumu brīžos uzrodas Godmanis…….
      Tiesu vara, VID, FM ,IEM vadošā “elite” u.c. – vismaz pašlaik tie ir tikai un vienīgi šī astoņkāja kaut kādi iekšējie “orgāni” ar vizuālām funkcijām un stingri noteiktu atļauto rīcības brīvību , tādēļ arī turpmāk ir mazas cerības sagaidīt tiesiskai valstij atbilstošu rīcību no valsts institūcijām ,kuru eksistence, amatpersonu atalgojums,sociālie labumi u.t.t. atkarīgi no astoņkāja labvēlības.
      Jā , gandrīz piemirsu – tas gandrīz miljards ,kuru ielika “Parex” nav nekas cits,kā tikai “otkats” aizdevējiem, jo tiem bračkām tai silē ir sava “pārplūdes” sistēma .

  2. Māris said,

    Oktobris 24, 2011 plkst. 22:23

    Nu,jaunā Saeima,saņemās!!! Paņem tak vismaz dažus no bandītiem pie rīkles!!!!

  3. Andris said,

    Oktobris 25, 2011 plkst. 09:34

    Lieliski sastādīts dokuments! Tas ir maksimums, ko mēs negodīgā cīņā varam darīt ar godīgiem līdzekļiem (par sagaidāmo rezultātu var spriest katrs pats, kaut vai izejot no iepriekšējiem rezultātiem). Neko nedarīt būtu nožēlojamāk, negodīgi pašiem pret sevi, savu pilsoņa pienākumu nepildīšana.

    Visi ‘viņi’ iet ‘roku rokā’, ‘sēž vienā solā’, ‘ēd no viena katla’. ‘Nekodīs rokā, kas baro’, tamdēļ arī process nekur nevirzās (negribu nojaukt optimistisko noskaņu, bet nevirzīsies ar’). Te nav runa par pērkamiem (mantrausīgiem) cilvēkiem, bet par nekur neminētu apstākli, uz šiem cilvēkiem izdarīto spiediena apjomu. Veselības un pat dzīvības risku viņiem un tuviniekiem.
    Tālavas taurētāja scenārijs sen vairs nav modē un ir palicis tikai vēsturiskos nostāstos.

    Protams tas nav attaisnojums šādai rīcībai no tiesiskā viedokļa, tas tikai norāda uz nesakārtotību, trūkumiem un nepilnībām (tieši kur? – to, lai pasaka tie, kas labāk pārzin konkrēto mehānismu uzbūvi).

    Atgriežoties pie sacītā, ievērojot tiesiskumu, nedrīkst atkāpties un ļaut šo lietu noklusināt, ļaut to ieciklot riņķadejā, maldināt tautu pasniedzot kā sen pagājušu, jau nebūtisku un mazsvarīgu procesu. Šis nodarījums ir aktuāls jo projām (kā daudzi, kas līdzīgā veidā nolikti dziļākajās atvilktnēs).

    Tās ir mūsu tiesības zināt atbildes, tas ir mūsu pienākums tās prasīt!

  4. Oktobris 25, 2011 plkst. 23:22

    Latvijā netiek pildīts Satversmes 66. pants, kurš nosaka pienākumu valdībai pēc finanšu gada noslēguma sniegt Saeima norēķinu par budžeta izpildi.
    Pēdējo 17 gadu laikā NE REIZES tāds norēķins nav sniegts.
    Sabiedrību maldina ar citu procedūru – ikgadējo pārskatu par valdības deklarācijas izpildi, ko prezentē Saeimā saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 15. pantu.
    Lielos vilcienos tagad nosauc kopskaitļus. taču tas nav norēķns par budzetu.
    Pirms kara norēķina pārskatus publicēja atsevišķās, biezās grāmatās, līdz pat ministriju auto izmaksām un sētnieku algām..

  5. Karmena said,

    Oktobris 26, 2011 plkst. 01:18

    Kā šīs Saeimas koalīcijas partiju viens no priekšvēlēšanu saukļiem bija “cīņa par tiesiskumu,godīgumu par likumu prioritāti, par politikas atklātumu”,kā nu kuriem-dažiem tikai kā esošās politikas turpinājums, citiem kā jaunās slotas kāts, bet šķiet ka tas ir tikai kārtējais sauklis, jo jau priekšvēlēšanu gaitā šo saukļu deldētāji, vairums tā arī nevīžoja atbildēt uz vēlētāju iesniegtajiem rakstiskajiem jautājumiem(un atbildēt biedrībām, kuru locekļi taču arī visi ir vēlētāji ir vienkāršāk, nekā atbildēt lielam skaitam individuāli rakstošu vēlētāju-kas gan arī būtu jādara). Tomēr, kaut arī mana prognoze par vairuma deputātu spēju uz lietām paskatīties pa jaunam ir diezgan ne optimistiska, cerēsim ka vismaz kāda daļa jaunpienācēju vēlēsies rīkoties saskaņā ar Satversmi pie kuras viņi ir zvērējuši un mēģinās panākt lai tiktu iedzīvināta atskaite par budžeta izlietojumu(jo tā valdības deklarācija kuras fragmentus palasījos, ir gatavais ūdens vēlējumu formā,bez konkrēta satura,par ko būtu jāatskaitās). Un atbilstošas komisijas izveidei ir pietiekams pamats, jau pēc notikušo tiesu materiāliem vien, kā arī citas pastarpinātas informācijas. Un ja izdosies,bet arī tas ir diezgan maz ticams-jo Lembergs teica, ka zēni tāpat vien “laiduši muļķi”(un muļķi laist kā zināms neviens nevar aizliegt)tajās viesnīcas sarunās-ja nedabūs dokumentus, tad izčibēs, bet ja ko dabūs, tad var gadīties ka būs jāizmeklē vēl milzu afēras. Ja šī Saeima uzrādīs vēlmi ar tādām lietām tikt galā, tad jau arī tiesībsargājošās iestādes sarosīsies, jo diemžēl,tagad Ģ.P. un visu veidu policijas un tiesas savā rīcībā regulāri atskatās pār plecu uz augstajiem namiem….un greznām būdiņām. Tomēr pats galvenais ir tas, ka neskatoties ne uz ko šādas aktivitātes no sabiedrības-no nevalstiskajām struktūrām(biedrībām, indivīdiem)rakstot iesniegumus un tādējādi dokumentējot attieksmi un ieinteresētību ir ļoti svarīgas, jo gan laiks visu noliks pa vietām, un tad nevarēs teikt, ka visi bija sabiedrībā kūtri, naivi, ieslīguši tikai cīņā par maizes kumosu vai dzīves baudīšanā un tautas priekšstāvji vieni, kā donkihoti cīnījās ar vējdzirnavām.Papīrs(taisnība)”nedeg”.

  6. Marite said,

    Oktobris 26, 2011 plkst. 13:01

    Beidzot tam vezumam ir jaakust no vietas. Ja vienkaarsham cilveekam ir jaaspeej atskaitiities par saviem ienaakumiem un izdevumiem, tad tas veel jo vairaak jaaspeej tautas priekshstaavjiem. Turklaat nav pieljaujams paarkaapt nevienu likumu, un valsts budzeta likums nav iznjeemums.

  7. Vilors Eihmanis said,

    novembris 13, 2011 plkst. 02:19

    Iekopēju Kriminālprocesa 96.pantu, kurā lūdzu pievērst uzmanību pēdējam teikumam.
    96.pants. Atzīšana par cietušo
    (1) Personu par cietušo atzīst procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks ar savu lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā.
    (2) Procesa virzītājs savlaicīgi informē personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo kriminālprocesā.
    (3) Personu par cietušo var atzīt tikai ar pašas vai tās pārstāvja rakstveida piekrišanu.
    Ja cietušā nav, process tik un tā notiek sabiedrības interesēs. Personai netiek uzspiests aktīvi piedalīties lietā.
    Tātad, atbilstoši Kriminālprocesa 96.panta pēdējā teikuma jēgai procesam jānotiek sabiedrības interesēs, neatkarīgi no tā, vai cietušais ir vai nav.
    Kā zināms, pēc pastāvošās likumdošanas Latvijas Republikas Saeimas Parlamentārā izmeklēšanas komisija ir tiesīga uzdot jautājumus Ģenerālprokuroram. Līdz šim prokuratūra atrakstījās apmēram tā: Jūs neesat cietušais, liecieties mierā! Bet kā palika ar sabiedrības interesēm un Kriminālprocesa normu ievērošanu? Kāpēc nenotiek process sabiedrības interesēs? Kā interesēs lieta bija “notušēta” ? Vai tikai prokurori nebija saņēmuši kukuļus par Pareksbankas afēras neizmeklēšanu?

  8. Vilors Eihmanis said,

    novembris 24, 2011 plkst. 11:50

    http://blogs.krustaskola.lv/2011/11/23/iesniegums-generalprokuraturai-latvijas-banka-krapsanas-shemas-organizatore/
    http://www.draugiem.lv/user/4475765/blog/?p=5989696
    http://yfrog.com/kjt39yuj

    Intro
    Satversmē nav punktu, kas valsts varai ļautu rīkoties ar valsti tā, kā tā to izdarījusi – pilnībā ļāvusi Latviju kolonizēt ārvalstu kapitālam. Tas ir noziegums. Noziedzīgu darījumu ceļā iegūtie īpašumi taisnīgas tiesas ceļā ir jāatgūst.
    Visi banku augļotāji miljonus sev izkrāpuši, spekulējot ar mūsu naudu. Uzraudzība pār banksteru neierobežoto patvaļu mūsu valstī ir uzticēta Latvijas Bankai.
    Laiks, kad vienmēr un par visām lietām jāpārmet valdībai, ir pagājis. Vara visos variantos un kombinācijās ar darbiem un skaitļiem pierādījusi, ka tā nekad nav bijusi tautas pusē. Arī šajā Saeimā nav neviena atbildīga deputāta, kas spētu runāt banku diktētajam režīmam neizdevīgā valodā.
    Aicinu solidarizēties un pret Latvijas Banku ierosināt kriminālprocesu par atbalstu krāpšanai lielos apmēros.
    Pirmais un vienkāršākais solis – izdrukāt iesnieguma formu (>PDF <), parakstīt un iesniegt Ģenerālprokuroram. Savu iesniegumu iesniedzu 23.11.2011

    Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras
    Latvijas Republikas Ģenerālprokuroram
    Latvijas Republikā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 6, LV-1801

    IESNIEGUMS

    Lūdzu ierosināt krimināllietu par krāpšanu lielos apmēros, ko attiecībā pret saviem klientiem ilglaicīgi (kopš savas uzņēmējdarbības pirmsākumiem) veica organizēta personu grupa – bankas, kuras darbojas Latvijas Republikas teritorijā.
    Krāpšanas būtība ir pretlikumīga klientu īpašuma, kas tiek nodots glabāšanai, izmantošana un labuma gūšana no sveša īpašuma izmantošanas krāpšanas ceļā.
    LR Civillikuma 909. pants nosaka, ka, „Ja kādam sveša lieta atradusies tikai turējumā, tad, izteicot vienīgi gribu valdīt to kā savu, viņš šo turējumu nevar pārvērst par tiesīgu valdījumu”. Tas nozīmē, ka banka nevar kļūt par lietas īpašnieku un saņemt augļus (labumu), kas ir minēti Civillikuma 855. pantā „Auglis šaurākā nozīmē ir viss tas, ko no lietas dabū vai nu kā tās dabiskos ražojumus, vai kā ienākumus, ko tā nes sakarā ar sevišķām tiesiskām attiecībām; pirmā gadījumā augļus sauc par dabiskiem, otrā – par civiliem. Pie pēdējiem skaitāmi … (nomas un īres maksas) un kapitāla procenti”.
    LR Kredītiestāžu likuma 1. pantā noteikts, ka bankā ieguldīto klienta naudas līdzekļu īpašumtiesības neparedz tālāku īpašumtiesību uz naudas līdzekļiem pāreju bankai.
    Bankai saskaņā ar jēdziena „noguldījums” definējumu jāglabā naudas līdzekļi. LR Kredītiestāžu likuma 1. pants (6) „Noguldījums — naudas līdzekļu glabāšana bankas kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem. Bankai ir tiesības šos naudas līdzekļus izsniegt kredītā citai personai tikai tajā gadījumā, ja naudas līdzekļu noguldītājs ir speciāli pilnvarojis banku šīm darbībām. Šim nolūkam būtu jāslēdz depozīta līgums uz ieguldīto naudas līdzekļu uzglabāšanas termiņu ar bankas tiesībām izmantot šos naudas līdzekļus. Klientam no bankas par to būtu jāsaņem samaksa. Šajā gadījumā bankas izmantoja klienta noguldītos naudas līdzekļus saskaņā ar Civillikuma 1936. pantu „Aizdevējam jābūt vai nu aizdodamo lietu īpašniekam, vai jārīkojas to īpašnieka uzdevumā vai ar viņa piekrišanu.”
    Par klientu naudas līdzekļu, kas atrodas viņu norēķinu kontos un viņu bankas karšu kontos, nav noslēgts depozīta līgums, kas piešķirtu bankai tiesības izmantot tos kā savu īpašumu. Tas nozīmē, ka saskaņā ar minēto LR Civillikuma 1936. pantu bankas rīkojas bez klientu piekrišanas un bez klientu pieprasījuma un ir ļaunticīgi valdītāji, kas definēts LR Civillikuma 910. pantā „…ļaunticīgs [valdītājs] – tas, kas zina, ka viņam nav tiesības lietu valdīt …”
    Banku sistēma ir organizēta tā, ka nauda, kas ir banku aktīvos, tajā skaitā arī nauda klientu (fizisku un juridisku personu) norēķinu un bankas karšu kontos, pastāvīgi ir iesaistīta klientu kreditēšanas procesā. Tāpat bankas izmanto šos naudas līdzekļus, iegādājoties finanšu instrumentus ar peļņas gūšanas mērķi.
    Tajā pašā laikā bankām nav tiesību izmantot naudas līdzekļus no klientu norēķinu kontiem, tāpēc tās to dara slepenībā no klientiem. Savukārt, LR Civillikuma 892. pants šādu rīcību tieši aizliedz „Tiesību izlietot nedrīkst ne slepeni, ne vardarbīgi, ne ar viltu…”
    Tādā veidā visa banku sistēma ir organizēta personu grupa, kas savas darbības procesā/ gaitā piesavina procentus no bankas klientiem, kas ar banku nav noslēguši depozīta līgumu.
    Civillikums nosaka, ka civilie augļi no kapitāla (procenti) ir pamatkapitāla īpašnieka īpašums, šajā gadījumā klienta īpašums. Tieši tāpēc, ka bankas ne tikai nenodod procentus to īpašniekiem, bet arī slēpj, ka šie ienākumi ir klientu īpašums, to nevar saukt savādāk kā par sveša īpašuma izkrāpšanu/zagšanu, kas veikta ar viltu, kas veido noziedzīgo nodarījumu, kas krimināltiesībās tiek kvalificēts kā krāpšana.
    Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, kas tiek publicēti oficiālajā mājas lapā http://www.bank.lv ikmēneša Monetāro rādītāju Pārskatu sadaļā, šo banku „peļņu” par pēdējiem 9 gadiem veido 2.5 miljardi latu. Šis cipars tiek aprēķināts, sareizinot kopējo naudas summu klientu norēķinu kontos ar vidējo gada kredītu procentu likmi. Šādā veidā krāpšanu veic organizēta personu grupa īpaši lielos apmēros.
    Par šīs krāpšanas shēmas organizatoru jāatzīst Latvijas Banka, jo tieši Latvijas Banka ir tā iestāde, ko pilnvarojusi valsts organizēt finanšu sistēmu valstī.
    LR Likums „Par Latvijas Banku” paredz Latvijas Bankai ekskluzīvas tiesības emitēt apgrozībā skaidrās naudas līdzekļus, banknotes un monētas. Savukārt, tiesības emitēt bezskaidrus naudas līdzekļus saskaņā ar likumu „Par kredītiestādēm” ir komercbankām. (Kredītiestāžu likums, 1.pants. „4) finanšu pakalpojumi: d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana”).
    Bezskaidras naudas līdzekļu apjomu, ko apgrozībā var laist/emitēt komercbankas, regulē Latvijas Banka. Šīs tiesības noteiktas LR likuma „Par Latvijas Banku” 38. pantā „Visas kredītiestādes nogulda rezervju kontā Latvijas Bankā obligātās rezerves atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajām obligāto rezervju prasībām. Obligāto rezervju procentu nosaka Latvijas Bankas padome, un tas jāpublicē presē.”
    Mainot rezervju procentu likmi, Latvijas Banka maina „naudas masu” valstī. Visu naudas masu veido skaidrā (apgrozībā emitē Latvijas Banka) un bezskaidrā nauda (laiž apgrozībā Latvijas komercbankas). Skaidrās naudas apjoms apgrozībā gada laikā nemainās, t.i., ir konstants. Savukārt bezskaidras naudas apjoms ir atkarīgs no rezerves procentu likmes. Pie tam, jo mazāka ir rezerves likme, jo lielāka ir bezskaidras naudas masa valstī bezskaidras naudas veidā, ko laiž apgrozībā komercbankas. Saistība starp banku vairotu (multiplicēto) naudas masu un rezerves likmi ir tāda, ka, samazinot rezerves likmi K reizes, bezskaidras naudas masa palielinās K reizes. Un procenti tiek maksāti no visas emitētās naudas masas.
    Lai novērtētu krāpšanas mērogu, jāņem vērā, ka banka var piesaistīt klientu līdzekļus 20 reizes vairāk kā klienta kapitālu. Tas ir, uz katriem piesaistītajiem klienta 100 latiem bankai jābūt pašu kapitālam tikai 5 latu vērtībā (20 reizes mazāk). Ieguldītais kapitāls 5 latu apmērā pie rezerves likmes 5% un kreditlikme 10% bankai veido 190 latus lielu „peļņu” jeb 3800% gada laikā.
    Speciāla likumdošana, kas nosaka banku sistēmas darbību, faktiski sniedz tās dalībniekiem licenci uz krāpšanu, izceļ tos ārpus pārējo likumu jurisdikcijas, ar ko noved pie Satversmes 92. panta pārkāpšanas „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”
    Pateicoties augstāk aprakstītajām darbībām, liela (līdz maksātnespējai novesta) iedzīvotāju daļa nespēj īstenot savas konstitucionālās tiesības un griezties tiesā pēc aizsardzības. Nodevu lielums prasībai pret banku iesniegšanai ir kļuvis nesasniedzams. Par vienīgo tiesisku/likumīgu iespēju kļūst civilprasības sniegšana ierosinātās krimināllietas ietvaros, kur es kā prasības iesniedzējs tikšu atzīts par cietušo.
    Ņemot vērā iepriekš minēto lūdzu
    1. Pārbaudīt iesniegumā norādītos faktus.
    2. Pamatojoties uz manis norādītajiem faktiem ierosināt kriminālprocesu un atzīt mani par cietušo.

    Kaspars Dimiters

    2011. gada 23. novembrī Rīgā

  9. Ainars Bašķis said,

    novembris 24, 2011 plkst. 16:49

    Liela nauda – tā ir politika. Šos jautājumus risina ar politiskās ietekmes metodēm.
    Banku un mušu var nosist ar avīzi. Banku bizness balstās uz uzticību. Savukārt, valsts nosaka mehānismus, kā uzraudzīt baņķieru darbu.
    Problēma ir tajā, ka mums ir par maz profesionāļu, kas spētu aptvert banku sistēmiskās darbības integrāciju naudas sistēmā. Rezultātā tie nabaga adresāti nemaz NEPROT cilvēcīgi atbildēt uz šiem iesniegumiem – tādēļ arī “atrakstās”.
    Bāliņ, sāc saprast, ka savu valsti jāpārvalda no pozīcijas, nevis no opozīcijas ! 🙂

  10. Ainars Bašķis said,

    novembris 24, 2011 plkst. 20:36

    Viloram Eihmanim.
    Nepavelkamies uz juridiskās fakultātes 1.kursa nesekmīga studenta cienīgu savārstījumu ! Tur jau slēpjas tā valdības vaina, ka likumi netiek civilizēti tautai izskaidroti !
    Tik brutāli nezināt likumdošanu banku biznesa jomā ! Ak Dievs !
    Ja visa noguldītā nauda bankā tā vienkārši tiks uzglabāta, tad valsts ekonomika apstāsies.
    Nu, nepavelkamies uz šizofrēniskām tēzēm – citēju – “… jo lielāka ir bezskaidras naudas masa valstī bezskaidras naudas veidā, ko laiž apgrozībā komercbankas.” Vai arī “Ieguldītais kapitāls 5 latu apmērā pie rezerves likmes 5% un kreditlikme 10% bankai veido 190 latus lielu „peļņu” jeb 3800% gada laikā”
    Vai tiešām autors mūs uzskata par tādiem stulbeņiem ?!
    Cienījamais Dziesminieks kļūst par Kristovski No.2, runājot par lietām, ko nejēdz !

  11. karmena said,

    novembris 28, 2011 plkst. 23:14

    It kā, Jauna Saeima-bet tikumi vecie-laikam jau tie jaunienākušie vēl nespēj izvbīstīties no autiņiem un apskatīties papīrus ko frakcijai iesūta dazādi aderesāti un atbildes vecajā stilā-brīžiem pat neapjēdzot vai izliekoties, ka neapjēdz, ko viņiem raksta(Zaķa atbildes variants) un atsaucoties uz kaut kādām bijušo Saeimu problēmām, nav brīnums, jo toni frakcijās nosaka vecie deputāti. Tā arī atbildes tai pašā garā. Nu ko, nāksies laikam pēc brīža palaist arī šo Saeimu brīvā lidojumā un meklēt atkal pēc arvien jauniem spēkiem, kamēr beidzot mēs dabūsim varbūt situāciju, kad patiesi ienāks tai namā kompetenti un savai valstij strādāt griboši cilvēki ziedu gados.Tam agri vai vēlu jānotiek,un man nemaz nav slinkums iet un atlaist kaut vai vēl piecas Saeimas-kamēr beidzot dabū rezultātu-kamēr kāds sāk saprast, ka startēt par deputātu nav lekt vilcienā ar restorān vagonu un 1.klases kupeju.

  12. Māris said,

    Decembris 1, 2011 plkst. 23:30

    Biju dzirdējis par 10% nodrošinājumu,kas vajadzīgs bankām,Vilors saka,ka ir 5%,principā lielas starpības nav.Varbūt Bašķa kungs varētu mums smalkāk paskaidrot kā tad tur patiesībā ir,ja jau viņš tik ļoti nepiekrīt Viloram.

  13. Ainars Bašķis said,

    Decembris 2, 2011 plkst. 09:23

    Māri, t.s. nodrošinājums ikdienas operācijām ir nepieciešams 12…17%, bet komercbankas cenšas to procentu samazināt (ar LB un FKTK atļauju). Arī 5% var būt pietiekami, ja varbūtība, ka klienti pieprasīs zināmu naudas daļu ikdienas operācijām, ir pietiekami zema. Turklāt bankas var kooperēties un zibensātrumā tās arī viena otrai aizdod šīs seguma summas – to arī uzraudzības iestādes regulē un uzrauga.
    OK ?

  14. Māris said,

    Decembris 5, 2011 plkst. 00:17

    Tomēr nesaprotu,kāpēc tu aizstāvi šo banku sistēmu?Es arī runāju par lietām,par kurām neko nesaprotu,tomēr princips ir skaidrs:saņemot licenzi,banka saņem oficiālu atļauju krāpties,un krāpšanās ir milzīgos apmēros,tā tas notiek visā pasaulē.Citiem,savukārt,iesaku nepavilkties uz frāzi,,valsts ekonomika apstāsies,,

  15. Ainars Bašķis said,

    Decembris 6, 2011 plkst. 15:25

    Māri,
    Tu pats saki, ka neko nesaproti un vienlaikus apgalvo, ka visas bankas krāpjas un saņem licenzi krāpties. Tu atbildēji pats sev.

  16. Māris said,

    Decembris 7, 2011 plkst. 00:44

    Nu to ,ka es neko nesaprotu,es saku tāpēc,lai mums nav jāstrīdās.Bet jautājums jau bija pavisam cits:kāpēc tu aizstāvi šo banku sistēmu?

  17. Ainars Bašķis said,

    Decembris 7, 2011 plkst. 13:37

    Tieši šo banku sistēmu es nekādi neaizstāvu. Vācijā, pēc 2pk Adenauers izveidoja VALSTS banku sistēmu ražošanas attīstībai un komercbankas tirgus lielākajā daļa netika iekšā vairs. Arī Latvijai ir nepieciešama sava attīstības banka, kuru var veidot uz Citadeles bāzes, piemēram. Tur tad pašvaldības var glabāt savu naudu un valsts ar attiecīgām programmām atbalstīt vietējo biznesa attīstību. Diemžēl, patlaban 80% tirgus ir komercbanku rokās, tās ir sekas 90-o gadu sapnim par Latviju kā otro banku Šveici. Tas sapnis ir sabrucis, jāveido attīstības bankas modelis valsts kontrolē. Tā ir patreizējā darba līnija, kuru virza valdošā koalīcija un ko sevišķi ir pasteidzinājis KB krahs. Nākamais solis ir civilizētu krājaizdevu biedrību veidošana Latvijas reģionos – likums par šo jau ir, bet darījumu sabiedrība vēl nav tam nobriedusi. Nu – ko lai dara, pirmie 20 gadi mums ir pagājuši, ārstējoties no stulba rijīguma un muļķības.
    Piebilde – attīstības bankas pamatuzdevums ir tieši garantētās rītdienas peļņas izmantošana monetārajam segumam, ko atzīst cita spēcīga monetārā kredītsistēma. Tas nav burbulis, tā ir resursu koncentrēšana. Komercbankas šo efektu izmanto spekulācijām, nevis kādam konkrētam attīstības virzienam. Tur slēpjas Godmaņa kļūda un Latvijas valsts rītdienas potenciāls. Ne viss ir tik slikti. 🙂
    Vai es pratu atbildēt ? 🙂

  18. maģistrants said,

    Decembris 8, 2011 plkst. 13:19

    2000. gadā Pasaules Banka, vērtējot pārejas valstu ekonomisko stāvokli un problēmas, radīja jaunu jēdzienu – “valsts nozagšana”. Un valsts nozagšana ir pats augstākais nozagšanas veids valstī, tas stāv pāri korupcijai, kas valda ierēdniecībā. Valsts nozagšana sākas ar tādu likumu veidošanu, kas kriminālām organizācijām ļauj attīstīt savu slepeno darbību.

    Runa iet par to ka:

    1. Nozog valsts naudu.
    2. uzpērk likumdevējus (arī tiesu varas amatpersonas un citus likumu uzraudzītājus)
    3. izveido atbilstošus likumus.
    4. izmeklēšanas tikpat kā nevar notikt (visbiežāk iestājas noilgums)
    5. –pāriet pie punkta 1.–

    Bet kaut kur šie izzagtie līdzekļi ir jāatgūst (nezūdamības likums). Un tas tiek paņemts no parastajiem reņģēdājiem. Piem., ārsti bļauj ka nav naudas, bet zemes un uzņēmumi saviem ierindas biedriem tiek atdoti par sviestmaizi.

    Domā līdzi!

  19. Māris said,

    Decembris 11, 2011 plkst. 23:17

    Paldies Ainaram Bašķim par atbildi.Tikai tas būtu debesu brīnums,ja mafiozā vara nolemtu valsts naudu glabāt valsts bankā.Un par godmani es nepiekrītu,viņš nekļūdījās-viņš tā darītu vēl,jo viņš ir noziedznieks!

  20. Zinaida Atlavina said,

    Decembris 21, 2011 plkst. 04:04

    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/lato-lapsa-liecieties-nu-miera-apnicigie-pilsoni.d?id=41998100

    Lato Lapsa: Liecieties nu mierā, apnicīgie pilsoņi!

    Lato Lapsa, pietiek.com”Pietiek” | 21. decembris 2011 01:45

    Foto: LETA Novembra beigās portāla pietiek.com rīcībā nonāca un, protams, tika arī publicēta sazin kā un sazin kādiem nolūkiem rakstīta, bet gana interesanta analīze – vai kā nu to nosaukt – par pēdējo mēnešu norisēm Latvijas politikā un ekonomikā.

    Ja atstāstīt iespējami īsi, tad – nezināmajiem analīzes autoriem šķita acīmredzams, ka “Latvijas Krājbankas” krahs, cīniņi ap “airBaltic” likteni un vēl jo vairāk ap pasažieru vilcienu megaiepirkumu, oligarhu sarunu atšifrējumu nokļūšana atklātībā ir nevis atsevišķi notikumi, bet ļoti un ļoti cieši saistītas norises.

    Vēl vairāk – dokumentā, kam lielākai ticamībai vēl bija pievienota slepenā vienošanās par “airBaltic” kapitāldaļu atpirkšanas nosacījumiem, tika izteikta skaidra pārliecība, ka šīs norises saistītas ne tikai ar mūsu mīļo, jauko, visuresošo izbijušo un tagadējo oligarhu, bet arī valdošo politisko spēku un konkrētu to pārstāvju – no kasiera līdz premjeram – interesēm.

    Varēja, protams, strīdēties par atsevišķiem secinājumiem: piemēram, kas tad bija pirmais – vista vai ola, respektīvi – vai “airBaltic” bija “Krājbankas” kraha pamatā vai vienkārši mūsu jaukā valdība noveda situāciju līdz tam, ka Antonovu famīlija nospļāvās un savās finanšu spēlēs pazaudēja pēdējo piesardzību un apdomīgumu.

    Taču kopumā iespaids bija gana baiss un nepatīkams pat pēc visa tā, ko nu mēs te pēdējos gados par savu valsti un tās varas pārstāvjiem esam uzzinājuši. Un tāpēc, protams, rīkojos tradicionāli: skripu, skrapu, iesniegums gatavs un kopā ar visu pārskatu un vienošanos nogādāts mūsu valsts galvenajam tiesiskuma uzraugam, ģenerālprokuroram Kalnmeieram. Sak, rīkojieties nu, ja reiz sēžat tur, kur sēžat.

    Kalnmeiers izrādījās pietiekami apdomīgs (lai neteiktu – lupatīgs) un iesniegumu ātri pāradresēja citam ļaundaru un korumpantu biedam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, – lai nu tas ar tādām lietām tiek galā, tās tak vairāk tā kā KNABa pārziņā. Savukārt KNABs rīkojās precīzi atbilstoši visam, kas par šo kantori, tā metodēm un simpātijām aprakstīts “Cita ķēķa” grāmatā, vienīgi iegansta izdomāšanā, lai nekas saistībā ar šo lietu nebūtu jādara, demonstrēja vērā ņemamu novatoriskumu – kriminālprocess, lūk, neesot ierosināms, jo viss viņiem piesūtītais esot… anonīma informācija.

    Turklāt aizrautībā tikt vaļā no neērtās, droši vien pat bīstamās (ja ne pašam KNABam, tad vismaz tā politiskajiem favorītiem un aizbildņiem noteikti) lietas KNABa izmeklētāju ne par gramu nemulsināja apstāklis, ka par anonīmu informāciju tiek pasludināta arī satiksmes ministra un vēl pāris zināmu indivīdu parakstīta vienošanās par “airBaltic” kapitāldaļu likteni. Anonīma – un miers, atšujieties!

    Tiktāl gan viss – kā jau ierasts; par šādām tradicionālām, pat banālām lietām nebūtu jēga pat datora klaviatūru deldēt. Tak jau kārtējā neērtā informācija, par kuru “tiesībsargiem” viss skaidrs – labāk tādu iespējami ātrāk noairēt iespējami tālāk, jo citādi trāpīs sū… sauja pa ventilatoru, un tak neatmazgāsies.

    Jaunums toties ir tas, ka mūsu jaukie pilsoņu tiesību sargi, valsts nozagšanas apkarotāji un tamlīdzīgie ir sākuši vairīties no neapzinīgajiem un uzmācīgajiem pilsoņiem, kuriem taču var ienākt prātā vismaz īpaši, acīmredzami un uzkatāmi stulbus un angažētus lēmumus pārsūdzēt šur, tur, tad vēl kaut kur – un tak nāksies paskaidrot un argumentēt, kāpēc, piemēram, konkrētu personu sastādīts dokuments var tikt uzskatīts par “anonīmu informāciju”.

    Un mūsu jaukajā tiesiskajā valstī ir atrasts brīnišķs risinājums, kā no šādiem nesaprātīgiem uzmākoņām tikt vaļā tiesiski un glīti.

    Par novatoru (man zināmo) šajā jomā varētu būt uzskatāms nevis KNAB, bet Ģenerālprokuratūras virsprokurors Modris Adlers, kurš pērn, izbeidzot kriminālprocesu par iespējamu valsts amatpersonu noziedzīgu vai nolaidīgu rīcību saistībā ar Parex bankas krahu un pārņemšanu, šīm amatpersonām pasniedza dubultdāvanu – ne tikai nesaskatīja ne mazāko godmaņu, slakteru, krūmaņu, rimšēviču un Co. vainu, bet arī sastādīja faktiski nevienam – ne tikai kaut kādiem nesaprātīgiem pilsoņiem, bet arī Valsts kontrolei utml. – nepārsūdzamu kriminālprocesa izbeigšanas lēmumu.

    Lieta tā, ka mūsu izcili tiesiskās valsts Kriminālprocesa likums līdz šai baltai dienai nosaka, ka izmeklētāja vai prokurora lēmumu – lai cik idiotisks un absurds tas arī būtu – ir tiesīga pārsūdzēt tikai un vienīgi noziedzīgā nodarījuma rezultātā cietusī persona, tad vēl “kontrolējošās un uzraugošās iestādes – to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā” un specifiskos gadījumos arī bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas.

    Un tas nozīmē, lūk, ko: lai ko jūs arī uzzinātu par noziedzīgām valstiskām nejēdzībām, kas jūsu valstij izmaksā vai vēl izmaksās miljonus, kazi, pat miljardus, un čakli, kā pienākas kārtīgam pilsonim, pavēstītu par tām valsts varas pārstāvjiem, gadījumā, ja “motivēts” (vai vienkārši pārguris) prokurors vai izmeklētājs pieņems pat visabsurdāko lēmumu, jūs varēsiet vien pastāvēt pie ratiem – jo šī valsts par cietušo jūs neuzskata, līdz ar to nekādu tiesību šo lēmumu pārsūdzēt jums vienkārši nav.

    Jūs teiksiet – bet, ja godmaņi sačakarē “Pareksa” pārņemšanu vai vēl kādi indivīdi glīti uzvārās uz krājbanku, airbaltiku un vilcienu posta, ciešat arī jūs kā šīs zemes iedzīvotājs. Nē, saskaņā ar “tiesību sargu” loģiku tā nav. “Vienlaicīgi, izskaidroju, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373 .panta 5.daļai, Jums nav tiesību pārsūdzēt augstāk minēto lēmumu,” KNAB īpaši norāda savā jau pieminētajā lēmumā par slepeno vienošanos, ar kuru melns bez kompleksiem tiek atzīts par baltu, respektīvi – satiksmes ministra parakstīts dokuments par “anonīmu informāciju”.

    Tāda, lūk, situācija. Tiesa, pie varas mums pašlaik ir tiesiskuma koalīcija, kurai noteikti vajadzētu šādas nejēdzības labot, vai ne? Taču atļaušos prognozēt: ja anonīmās analīzes autoriem ir kaut kripatiņa taisnības par to, kādas visā notiekošajā ir pašu tiesiskuma koalīcijas pārstāvju kabatiskās un maciskās intereses, var droši apgalvot – šo “sīkumu” viņi nepamanīs vēl gadiem ilgi. Palieciet nu mierā, apnicīgie pilsoņi!

  21. Sigurds Graudiņš said,

    aprīlis 17, 2013 plkst. 05:30

    Pantotāji ! Kur ir Latvijas BRĪVVALSTS SODA LIKUMS…???
    Kamēr tā nebūs , nekā NEBŪS…!


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: