Lūdzam izsniegt uzziņu

Ievērojot to, ka AT Senāts 2011.gada 01.decembrī faktiski ir lēmis, ka Saeimas deputāts ir tiesīgs uz personu iesniegumiem neatbildēt, bet tas savukārt rada virkni pārdomu, 2011.gada 14.decembrī esam vērsušies ar iesniegumu par uzziņas izsniegšanu pie Latvijas Republikas Saeimas. Iesniegumu skatīt zemāk:

Tagad gaidīsim atbildi!

2012.gada 02.janvārī esam saņēmuši starpatbildi, kurā norādīts, ka atbildes sniegšana ir uzticēta Saeimas Juridiskajam birojam.

Turpinām gaidīt atbildi – uzziņu!

2012.gada 23.janvārī esam saņēmuši atbildi no Saeimas Juridiskā biroja, no kuras nepārptotami izriet, ka ar iesniegumiem personas pie Saeimas deputātiem var vērsties, bet uz atbildi var necerēt, jo Saeimas deputāti-likumdevējs kā cimperlīgas jaunavas ir tiesīgi darīt, ko grib – atbildēt vai ne

Lūk saņemtā atbilde:

6 komentāri

  1. Decembris 14, 2011 plkst. 22:37

    Varbuut vismaz zniegs atbildes uz jautaajumiem par tiesiibaam…

  2. Ineta said,

    janvāris 29, 2012 plkst. 19:20

    Viens likums, viena taisnība visiem? Deputāti saņem atlīdzību par darbu no valsts budžeta, ir amatpersonas, bet Iesniegumu likumā vnk piemirsušies… Tā var būt tikai pie mums, Lai politiski neietekmētu deputātus… Smiekli nenāk. Sen jau mūsu valstī.

  3. watsons said,

    februāris 15, 2012 plkst. 00:20

    Paņemiet palīgā Civillikumu un tad tālāk “labs, rūpīgs un čakls saimnieks…”, proti, jāadresē iesniegums amatpersonai – piemēram Saeimas priekšsēdētājam, tad tas iesniegums atbilst gan Iesnieguma likumam, gan Satversmes 104.pantam, administratīvi Saeimas priekšsēdētājai ir jāzin, kam paši ir uzdevuši atbildēt pēc būtības, Parasti tas notiek ar S.Āboltiņas rezolūciju – lūk Jums administratīvais process iestādē, ja atbildē ietvertais teksts (expressis verbis) nav pēc būtības – ceļs pēc APL (protams, tur patiesība jau nav, saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 25.panta 1.daļu, kas izslēdz sacīksti, … ja kas nezin, vajag palasīt turpat – administratīvā procesā nedrīkst!!! iesniegt pieteikumus, pierādījumus … realizēt procesuālas tiesības, tā ir tiesnešu žēlastrība, ja tiek pieņemts pieteikums, saskaņā ar likuma spēka hierarhiju, kas karo ar tieiskās obstrukcijas aizlieguma principu.. Protams , ka naivi cerēt uz atbildi par būtību arī tiesā, jo, kā tas redzams pēc arbildes, I.Čepānes padotie nezin Civillikuma 847.pantu, ka likums (leģitīma pilsoņu kopēja griba) nav dalāms gan ar likumu, gan ar privātu gribu (kas ir viens un tas pats pēc būtības).

  4. Faimja said,

    marts 11, 2012 plkst. 10:23

    Uz iesniegumiem neatbild, vai atbild formali nocite pantus kuriem nav sakara ar konkretu jautajumu. Visadi meģina novilcināt atbildi. Ta ir pamata prakse sakot ar pašvaldibam un ta talak. Esam griežušas arī AT dažreiz atsaka pieņemt aizbildinoties ka tas ir privatas tiesības un tas nekas ka lēmumu pieņem pašvaldība atteicība uz privato personu. Tiesībsarga birojs mutiski saka vienu, rakstiski atbild citu. Civiltiesas ir parslogotas neiedzību deļ. Paši pieņem iesniegumus no pašvaldības kapitalsabiedrībam par pamatu ņemot viltotus dokumentus. Pretprasību par pieradijuma viltojumu nepieņem. Un tt. Ko gaidam? Koordināli japarskata tiesibu sistemu, likumus. Jamodīna sabiedrību.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: