Lūdz noteikt aizdomās turamos Parex lietā

2010.gada 28.janvārī Biedrība “Grupa A” ierakstītā vēstulē ar paziņojumu ir nosūtījusi iesniegumu LR Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu noteikt aizdomās turamās personas, kurām arī piemērot Kriminālprocesa likumā paredzētos drošības līdzekļus.

Iesniegumu skatīt zemāk.

Tagad gaidīsim procesa virzītāja rīcību.

13 komentāri

  1. Andrejs Ošenieks said,

    februāris 15, 2010 plkst. 13:23

    Iekopēju interneta resursos pieejamo Džona Kristmasa vēstuli.

    Es, Džons Kristmass (John Christmas, personas kods 170169-12604), paziņoju, ka sekojošā informācija ir patiesa, cik man zināms:

    Es strādāju Parex bankā (“Parex” no 2002. gada maija līdz 2004. gada oktobrim. Šī perioda beigās es biju Starptautisko sakaru grupas vadītāja amatā un mans uzdevums bija saziņa ar reitingu aģentūrām un starptautiskajiem aizdevējiem ar mērķi panākt maksimāli lielu aizdevumu Parex.

    Es biju Parex galvenā kontaktpersona 25 bankām, kas 2004. gada jūlijā izsniedza Parex 117 miljonu eiro sindicēto kredītu.

    2004. gada augustā man bija tikšanās ar Georgiju Krasovicki, Parex īpašnieka Viktora Krasovicka dēlu. Es uzzināju, ka Parex banka aizdevusi summu, kas pārsniedz visu bankas kapitālu, uzņēmumiem, kas bija slepenas ieinteresētās puses. Turklāt aizdevumi ieinteresētām pusēm tika aktīvi palielināti. Šī informācija papildināja arvien pieaugošo citu krāpšanas darījumu skaitu, ko es biju atklājis Parex bankā.

    Pamazām es uzzināju arī, ka Parex atrodas Latvijas korupcijas centrā. Piemēram, piedaloties JP Morgan un Parex apspriedē, es uzzināju, ka Latvijas Valsts kases vadītājs Aivars Veiss tika atlaists no darba par korupciju, bet soda vietā ieguva augstu amatu Parex bankā. Es kādā apspriedē uzzināju arī, ka Savienoto Valstu valdība zināja, ka Parex bija naudas “atmazgāšanas” banka Kempmayer digitālās televīzijas skandālā. Parex amatpersonas to nenoliedza, bet drīzāk aizstāvēja bankas iesaistīšanos, apgalvojot, ka šo kontu esot atvēris pats Valērijs Kargins.

    Jūtot, ka mans tiesiskais un morālais pienākums ir atturēt Parex no turpmākas aizņemšanās, es sāku izplatīt informāciju par krāpšanu. Sākumā es to darīju slepeni, jo biju dzirdējis baumas, ka Parex var rīkoties varmācīgi, tai skaitā arī baumas, kas nākušas no Parex un Ernst and Young Baltics darbiniekiem.

    2004. gada augustā es mutiski nosaucu krāpšanas darījumu sarakstu Ernst and Young Baltics partnerim Valteram Kronbergam. Es biju liecinieks tam, ka viņš pierakstīja šo minēto sarakstu. Es pieņēmu, ka Kronbergs no sirds ienīst Parex, jo viņš pastāstīja man, ka viņam esot tieša informācija par to, ka Parex 90. gados esot organizējis cilvēku šaušanu Latvijā.

    Svarīgākie krāpšanas darījumi bija šādi:

    NEGATĪVA PAŠU KAPITĀLA IZRAISĪŠANA

    Parex bija aizdevis visu bankas pašu kapitālu pārsniedzošu summu slepenām ieinteresētām pusēm, tostarp: VIP Avia, Extro Leasing, Extro Bank, Northern Investment Bank, Nezavisimost, Allen Finance. Iesaistīti bija Jevgeņijs Zolotarevs, Līga Puriņa, Ēriks Brīvmanis, Eugene Olevsky, Georgijs Krasovickis un Eižens Slava. Es uzzināju, ka Parex Kredītu komiteja slepeni darbojās kā filiāles Extro Bank kredītu komiteja un līdz ar to visa Parex Kredītu komiteja zināja, ka Extro Bank ir slepena filiāle. 2005. gadā Parex “nopirka” dažus NVS līzinga uzņēmumus. Šis pirkums bija krāpšanas darījums, jo šie uzņēmumi jau bija filiāles un pirkums tika izdarīts, reaģējot uz manu 2004. gada trauksmes signālu (Jevgeņija Zolotareva e-pasta ziņojums 2003. gada 18. augustā un mans e-pasta ziņojums sindikāta bankām 2005. gada 17. novembrī).

    AIZDEVUMA LIMITU PĀRKĀPUMI

    Parex dažādos veidos pārkāpa aizdevumu limitus un, lai slēptu šos pārkāpumus, izteica nepatiesus apgalvojumus savos gada pārskatos un iekļāva prospektos nepatiesus sarakstus. Pārkāpumus, kas saistīti ar Riga Transportation (Rīgas Satiksmi?) un Latvijas Balzamu / Juriju Šefleru, var ļoti viegli pierādīt, izmantojot publiski pieejamu informāciju. Arī aizdevumi Parex īpašniekiem Karginam un Krasovickim bija pārkāpums, ja tos pieskaita aizdevumam viņu uzņēmumam VIP Avia. Daudzi Parex darbinieki, to skaitā Valērijs Hudorožkovs, ir man teikuši, ka VIP Avia pieder Karginam un Krasovickim. (mans e-pasta ziņojums sindikāta bankām 2005. gada 17. novembrī.)

    REVERSAIS HEDŽINGS

    Gada pārskatos Parex apgalvoja, ka hedžējot procentu likmju risku. Tas neatbilst patiesībai. 2004. gadā Parex izmantoja derivatīvus, lai PALIELINĀTU pārcenošanas neatbilstību starp aktīviem un pasīviem. Šo krāpšanas darījumu varēja ļoti viegli pierādīt un tas neapšaubāmi bija būtisks, jo apdraudēja bankas maksātspēju.

    APLOKŠŅU MAKSĀJUMI DARBINIEKIEM

    Parex bija iedalīts četrās nodaļās. Es strādāju Kapitāla tirgu un investīciju banku nodaļā. 2003. un 2004. gada sākumā nodaļā bija bonusu svinības, kad darbiniekus pa vienam aicināja Jevgeņija Zolotareva kabinetā. Es katru gadu redzēju Zolotarevam lielu kasti ar aploksnēm, no kuras viņš man izsniedza vienu aploksni, pilnu ar simt dolāru banknotēm. Es redzēju, ka arī citi manas grupas darbinieki saņem līdzīgas aploksnes. Šis noziegums ir ne tikai izvairīšanās no nodokļiem, bet arī krāpšana un naudas “atmazgāšana”. Man ir Skype sarunas teksts ar bijušo kolēģi Kristu Rubšteinu, kurā viņa atzīst, ka ir zinājusi par aplokšņu bonusiem.

    DEPOZĪTU BIZNESS, KAM PAMATĀ NELIKUMĪGA IZVAIRĪŠANĀS NO NODOKĻIEM

    Strādājot Parex, es uzzināju, ka 80% depozītu pieder nerezidentiem un galvenokārt šie depozīti nākuši no Parex pārstāvniecībām NVS valstīs. Man pastāstīja, ka Parex piedāvāja Amerikas štatos reģistrētas LLCs (sabiedrības ar ierobežotu atbildību?) kā gatavus kontu turētājus. Šie konti bija ASV dolāros un procentu maksājumi bija nulle. Es esmu bijis liecinieks, kā Parex amatpersonas, to skaitā Zolotarevs, vairākkārt atklāti paziņojuši citu banku pārstāvjiem, ka šo kontu mērķis ir izvairīšanās no nodokļiem.

    NELIKUMĪGIEM MĒRĶIEM PAREDZĒTI KOMERCKREDĪTI

    Strādājot Parex, man bija vairākas tikšanās ar Parex viceprezidenti Līgu Puriņu. Viņa bija kreditēšanas vadītāja. Viņa zināja, ka tika doti aizdevumi slepenām ieinteresētām pusēm, un pastāstīja man dažas detaļas. Viņa pastāstīja arī, ka Parex filosofija ir tāda – uzņēmumi, kas dod kukuļus, ir labi un gūs panākumus, bet uzņēmumi, kas nedod kukuļus, ir slikti un cietīs neveiksmi. Viņa apgalvoja, ka Parex speciāli deva komerckredītus uzņēmumiem, kuri deva kukuļus, tādējādi finansējot šos kukuļus.

    NELIKUMĪGA ATLAIŠANA

    2004. gada oktobrī es iesniedzu krāpšanas darījumu sarakstu Moodys Ratings un Fitch Ratings galvenajām kontaktpersonām. Es to izdarīju, nosūtot faksus bez paraksta ar pietiekami zīmīgām norādēm, lai saņēmēji saprastu, ka šo faksu sūtītājs esmu es.

    Moodys Ratings pilnībā ignorēja sarakstu un paaugstināja Parex reitingu.

    Fitch Ratings piezvanīja Parex iekšējam revidentam Denisam Vološinam. Nākamajāa dienā pēc zvana Vološinam es ierados darbā un atklāju, ka mans dators ir atslēgts. Mani nekavējoties izsauca uz personāla daļu un lika pieprasīt “atvaļinājumu”, it kā manu nepietiekami labo latviešu valodas zināšanu dēļ. Patiesībā mani nelikumīgi atlaida par trauksmes celšanu. Tāpat es uzzināju arī, ka Parex iekšējais revidents drīzāk pilda slepenpolicijas, nevis īstas revīzijas funkcijas.

    No 2004. gada oktobra līdz 2005. gada aprīlim es galvenokārt slēpos ārpus Latvijas. Pakļaujoties Parex Valdes priekšsēdētāja Guntara Grinberga spiedienam, Daiga Joniškāne manā vietā parakstīja iesniegumu par aiziešanu no darba (Daigas Joniškānes e-pasta ziņojums 2004. gada 29. novembrī).

    2005. gada aprīlī Savienoto Valstu Valsts kase iekļāva melnajā sarakstā divas Latvijas bankas (VEF Banku un Multibanku) kā naudas “atmazgātājas”. Šķita, ka pēc tam Latvijā vajadzēja uzsākt aktīvu cīņu pret naudas “atmazgātājiem”, taču nekas tāds nenotika. Šodien pusei Latvijas banku ir iecienītu naudas “atmazgātāju” reputācija.

    2005. gada maijā es uzzināju, ka Ernst and Young Baltics apstiprinājis Parex 2004. gada pārskatu. Es aizsūtīju Kronbergam e-pasta ziņojumu ar jautājumu par krāpšanas darījumu sarakstu, un viņš noliedza krāpšanas darījumu saraksta saņemšanu (Kronberga e-pasta ziņojums 2005. gada 9. maijā).

    Tāpēc es parakstīju Parex krāpšanas darījumu sarakstu un aizsūtīju to pa pastu šādiem adresātiem: ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, ekonomikas ministram Krišjānim Kariņam un aizsardzības ministram Eināram Repšem. 2005. gada jūlijā es saņēmu e-pasta ziņojums no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kas apstiprināja vēstules saņemšanu no Prokuratūras (Gvido Romeiko e-pasta ziņojums 2005. gada 27. jūlijā).

    2005. gada vasarā es paliku Latvijā, galvenokārt mitinoties kāda drauga dzīvoklī, jo man bija bail ilgi uzturotēties savos dzīvokļos. Biju gatavs tikties ar prokuroriem vai banku uzraudzības iestāžu pārstāvjiem, ja viņi vēlētos uzzināt kādas detaļas, kas varētu palīdzēt izmeklēšanā. Taču neviens mani neaicināja tikties.

    Ap 2005. gada augustu kāda Latvijas Prokuratūras darbiniece (Antra Ģipsle) pastāstīja manai juristei (Daigai Joniškānei), ka Latvijas Prokuratūra nodarbojas ar aizsardzības naudas izspiešanu no noteiktām bankām apmaiņā par to neapsūdzēšanu naudas “atmazgāšanā”. Konkrēti Latvijas Prokuratūra 2005. gada vasarā pieprasījusi naudu no Parex bankas un Aizkraukles bankas. Pēc Ģipsles vārdiem, tajā laikā Parex bija drošībā, jo piekrita samaksāt, bet Aizkraukles bankai draudēja apsūdzība, jo tā atteicās maksāt.

    2005. gada novembrī es aizsūtīju e-pasta ziņojumu sešām galvenajām bankām, no kurām Parex centās aizņemties naudu. Es iesniedzu tām informāciju par Parex krāpšanas darījumiem. ING Bank un KBC Bank atbildēja ar pateicību un, manuprāt, pārstāja aizdot naudu Parex. Mizuho Corporate Bank atsūtīja dusmīgu atbildi un ievērojami palielināja aizdevumus Parex. Es droši nezinu, vai Standard Bank, CSFB un JP Morgan sūtītie e-pasta ziņojumi nonāca pie adresātiem (mans e-pasta ziņojums 2005. gada 17. novembrī un vairāki atbildes ziņojumi).

    2005. gada decembrī es saņēmu e-pasta ziņojumu no Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta. Viņi bija jautājuši Parex īpašniekam Valērijam Karginam, vai Parex ir maksājis man skaidru naudu aploksnē, un viņš parakstījis dokumentu, kurā apgalvots, ka tas nav noticis. Es nespēju iedomāties, kā Zolotarevs varēja izdalīt aploksnes ar skaidru naudu, Karginam nezinot, tāpēc es uzskatu, ka Kargins parakstījis nepatiesu dokumentu (Zanes Salmiņas e-pasta ziņojums 2005. gada 20. decembrī).

    Valsts ieņēmumu dienesta interese par situāciju mani iedrošināja, un es piezvanīju bijušajam Parex kolēģim Guntaram Vītolam, lai pajautātu, vai viņš kļūs par Valsts ieņēmumu dienesta ziņotāju. Vītols necieta Parex, un kāds viņa radinieks strādāja augstā amatā Valsts ieņēmumu dienestā.

    NELIKUMĪGIE DRAUDI NR. 1

    2006. gada 25. janvārī man piezvanīja bijusī Parex kolēģe Jekaterina Ecina. Viņa izbiedētā un satrauktā tonī paziņoja, ka kāds no Parex mani medījot, viņa ieteica man uzturēties ārpus Latvijas un neizmantot Latvijas mobilo tālruni, jo Parex varot izspiegot mobilos tālruņus. Viņa teica, ka kāds Parex pārstāvis esot viņu iztaujājis par mani – kur es dzīvoju, vai man ir automobilis, vai man ir draudzene, vai man Latvijā pieder kāds īpašums. Viņa tieši neteica, ka Parex gatavojas mani nogalināt, taču skaidri lika to noprast.

    Viņa man atsūtīja divas īsziņas. Es domāju, ka tās abas tika sūtītas no datora un viņa neizmantoja savu mobilo tālruni, baidoties, ka Parex to var izspiegot.

    2006. gada 25. janvārī
    Džon, lūdzu, esi uzmanīgs.
    Arī ar tālruņa zvaniem – nebūtu nekāds brīnums, ja viņi tos noklausītos!
    Es viņiem neko nepateicu! K.

    2006. gada 25. janvārī
    159.148.174.220
    Es pateicu tikai to, ko viņi jau zināja – izlikos par muļķi.

    Ecina kādā iepriekšējā reizē pastāstīja man, ka tad, kad viņa sāka strādāt Parex, Guntars Grinbergs darba atlīdzības ietvaros palīdzēja viņai privatizēt mājokli Jūrmalā (šī atlīdzība bija nelikumīga daudzējādā ziņā).

    Ecina pastāstīja arī, ka privatizācijas gaitā radās sarežģījumi un ka Grinbergs kaut kādā ziņā esot saistīts ar viņas mātes pēkšņo nāvi (šo veselīgo pusmūža sievieti vienā mirklī nonāvēja trombs).

    Es par to visu esmu sūdzējies daudziem Latvijas valdības pārstāvjiem, taču izmeklēšana netika uzsākta.

    NELIKUMĪGIE DRAUDI NR. 2

    2006. gada martā es saņēmu vēl vienus nelikumīgus draudus. Izrādījās, ka toreiz, kad es lūdzu Vītolu kļūt par Valsts ieņēmumu dienesta ziņotāju, viņš devās pie Viktora Krasovicka izstāstīt, ka es cenšos nogremdēt Parex. Tad es arī sapratu, kāpēc Ecina janvārī man zvanīja un bija tik pārbijusies.

    Vītols teica, ka Krasovickis liks kādam prokuroram piezvanīt man un piedraudēt, un ka šis zvans gaidāms jau drīz. Es nopirku zvanu ierakstīšanas ierīci.

    Taču pēc tam sekoja nevis prokurora, bet paša Vītola zvani. Viņš pastāstīja, ka pēc Krasovicka prasības prokuratūrā pret mani uzsākta krimināllieta un man būs jāparaksta “vienošanās”, pretējā gadījumā pret mani ierosinās lietu. Šī “vienošanās” bija melīga atzīšanās, ka mana sākotnējā trauksmes celšana nebija patiesa. Vītols pats zināja, ka Parex nodarbojas ar negodīgiem darījumiem, un sarunās pieminēja pāris konkrētus krāpšanas gadījumus. Es atteicos parakstīt “vienošanos” un līdz ar to sapratu, ka nevaru atgriezties Latvijā (sarunu ieraksti un atšifrējums un “vienošanās” ir pieejami).

    No 2006. gada janvāra līdz aprīlim es nosūtīju e-pasta ziņojumu sēriju Latvijas Satversmes aizsardzības birojam. Izteicu bažas, ka Parex problēma saasinās ar ātrumu “100 miljoni eiro mēnesī”. Cik man zināms, Satversmes aizsardzības birojs neko neuzsāka.

    2006. gada maijā es nosūtīju e-pasta ziņojumu sēriju BaFin – Vācijas finanšu uzraudzības iestādei. Domāju, ka viņus tas ieinteresēs, jo Parex atvēra filiāli Vācijā un daži no sindicētajiem aizdevējiem bija no Vācijas. Saņēmu atbildi, ka šis signāls tiks nosūtīts “vietējai uzraudzības iestādei” Latvijā (Gerda Lipsa e-pasta ziņojums 2006. gada 23. maijā).

    2006. gada jūnijā es nosūtīju e-pasta ziņojumu sēriju Lielbritānijas FSA. Domāju, ka viņus tas ieinteresēs, jo Parex bija reģistrējis parādzīmi Londonas Biržā, izmantojot nepatiesas finanšu deklarācijas. FSA vairākus mēnešus pētīja situāciju un atbildēja, ka es neesot pirmais, kas izsaka bažas par Parex banku. 2006. gada novembrī mani uzaicināja uz sarunu FSA birojā Londonā. Šī bija pirmā reize kopš trauksmes sacelšanas 2004. gada augustā, kad kāds vēlējās mani iztaujāt (Denzila Sleida e-pasta ziņojums 2006. gada 30. oktobrī).

    2006. gada beigās FSA secināja, ka situācija ir nopietna, un tāpēc ziņoja par to Ernst and Young Global (Londonā) un Amerikas valdībai. Taču Parex parādzīme netika izslēgta no Londonas Biržas un Parex netika liegti korespondentkonti. Es lūdzu FSA ierosināt Ernst and Young Global un Amerikas valdībai sazināties ar mani, lai uzzinātu noderīgas detaļas, ja tiks uzsākta krāpšanas darījumu izmeklēšana.

    2007. gada februārī es sāku sūtīt e-pasta ziņojumus dažādiem Wall Street Journal darbiniekiem, jo viņi iepriekšējo gadu rakstos bija pieminējuši noziedzību Latvijā un Parex. Wall Street Journal tomēr tika pierunāts nepublicēt manu informāciju, jo iejaucās Arnis Lagzdiņš un Aivis Ronis, kas ar pretrunīgām ziņām aizstāvēja Parex. Es saņēmu divus ar to saistītus e-pasta ziņojumus. Ar Lagzdiņu saistītajā e-pasta ziņojumā bija noprotams, ka Lagzdiņš pieļauj, ka mans trauksmes signāls vismaz daļēji bija patiess, taču tam nevajag pievērst uzmanību, jo Parex kopš tiem laikiem ir mainījies. Tas ir interesanti, jo Parex gribēja piespiest mani parakstīt “vienošanos”, ka mans trauksmes signāls bija nepatiess un pret mani tika uzsākta krimināllieta. Ar Roni saistītajā e-pasta ziņojumā bija norādīts, ka Ronis mani apmelojis žurnālam Wall Street Journal. Tur arī bija norādīts, ka viņš nelikumīgi strādājot Parex labā, jo esot viņu uzdevumā izdarījis noziegumu (Glena Simpsona e-pasta ziņojumi 2007. gada 1. un 4. martā; tika publicēts raksts par Krievijas organizētās noziedzības grupējumiem un Vašingtonas lobijistiem, pieminot arī Parex).

    2007. gada martā es pūlējos panākt, lai par Parex krāpšanas darījumiem ieinteresējas Latvijas Banka vai KNAB. Abas šīs iestādes atteicās tieši sazināties ar mani. Es varēju sazināties tikai ar starpnieka palīdzību, kurš bija tik ļoti pārbijies no Parex, ka atteicās sazināties pa tālruni vai e-pastu (tikai ar Skype). Viņš apgalvoja, ka Parex noklausoties tālruņa zvanus un novērojot e-pastu un katram, kurš kritizējot Parex, draudot briesmas.

    2007. gada aprīlī es sazinājos ar organizāciju Delna (Transparency International Latvijā), lai uzzinātu, vai viņi publiskos Parex krāpšanas darījumus un draudus. Delna atteicās. 2007. gadā viņi sāka saņemt ziedojumus no Parex, un es nezinu, vai tā bija sagadīšanās.

    Beidzot uzzinājis no FSA Ernst and Young Global kontaktpersonas vārdu, es 2007. gada aprīlī piezvanīju. Ernst and Young Global atteicās runāt ar mani 2006. gada pārskata revīzijas laikā un ļāva Ernst and Young Baltics atkal izlaist pozitīvu revīzijas slēdzienu – jau trešo kopš mana trauksmes signāla. Es piezvanīju kontaktpersonai Džinam Erbsteseram (Gene Erbstoesser) un ļoti nožēloju, ka neierakstīju šo zvanu. Es biju šokēts, ka FSA lika viņiem izpētīt situāciju ar Parex krāpšanas darījumiem, bet viņi atteicās runāt ar mani, lai gan es jau biju nelikumīgi atlaists no darba un bijis spiests atstāt valsti par informācijas sniegšanu viņiem. Erbstesers pastāstīja, ka viņi nedomājot, ka es meloju par krāpšanas darījumiem un ka vismaz daži no tiem noteikti atbilst patiesībai. Pēc tam viņš teica, ka Parex ir mainījies laikā no 2004. līdz 2007. gadam, un ieteica man vienkārši aizmirst visu šo situāciju (Denzila Sleida e-pasta ziņojums 2007. gada 26. martā).

    2007. gada aprīlī beidzot ar mani sazinājās FIB kontaktpersona. Viņš rakstīja, ka uzzinājis manu vārdu Savienoto Valstu Tieslietu departamentā, kur tas saņemts no Savienoto Valstu Valsts kases. Tur savukārt tas droši vien uzzināts no Lielbritānijas FSA. Tā kā vairāki Savienoto Valstu vēstniecības Latvijā pārstāvji šo gadu laikā bija man pauduši nopietnas raizes par Parex, es cerēju, ka Savienoto Valstu valdība būs ļoti ieinteresēta beidzot atrast bijušo Parex darbinieku, kas ir gatavs atklāti runāt par noziedzību Parex. Mūsu e-pasta sarakste ilga vairākus mēnešus. 2007. gada oktobrī mani uzaicināja uz Savienoto Valstu vēstniecību Londonā uz veselu dienu ilgām sarunām ar FIB un Savienoto Valstu Tieslietu departamenta pārstāvjiem liecības sniegšanas formātā (Kurta Ronova e-pasta ziņojums 2007. gada aprīlī).

    2007. gada septembrī iznāca Lato Lapsas grāmata “Tiesāšanās kā ķēķis”. Tajā bija apkopoti telefonsarunu atšifrējumi. Tie skaidri liecināja par Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina un bijušā ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa noziedzīgo saistību un Parex līdzdalību spridzināšanā. Grāmatā liela uzmanība bija veltīta arī VEF Bankai un Multibankai, šādi parādot visu triju bēdīgi slaveno banku saistību ar vienu juristu. Tas vēlreiz apstiprināja informāciju, ko es uzzināju 2005. gadā – ka Latvijas Prokuratūra aizsargā naudas “atmazgātājus” apmaiņā pret kukuļiem. Man šķita šokējoši, ka arī pēc šīs informācijas publicēšanas Eiropas Savienība arī turpmāk atļāva Latvijas pārvaldītajām bankām atvērt filiāles visā Eiropā.

    2007. gada oktobrī man izdevās panākt, ka laikraksts Dienas Bizness publicē nelikumīgo draudu atšifrējumus, ko es 2006. gada martā saņēmu no Vītola un Krasovicka. Lasītāji http://www.db.lv pievienoja šim rakstam komentārus, ka mani droši vien nogalinās. Es cerēju, ka šo nelikumīgo draudu publicēšana piespiedīs Latvijas Prokuratūru vai Ernst and Young rīkoties, taču abas iestādes to ignorēja.

    2007. gada decembrī es sazinājos ar Europol. Viņus tas nemaz neieinteresēja (Karlo van Hoikeloma (Carlo van Heuckelom e-pasta ziņojums 2007. gada 12. decembrī).

    2005., 2006., 2007. un 2008. gada laika perioda notikumi bija apbēdinoši, jo (1) Latvijas valdība atteicās izmeklēt krāpšanas darījumus; (2) Latvijas valdība atteicās izmeklēt draudus; (3) manā bijušajā Parex ārzemju aizdevēju kontaktpersonas amatā stājās bijušie premjerministri Andris Bērziņš un Valdis Birkavs; (4) Latvijas vēstniecība Maskavā rīkoja Parex reklāmas pasākumus; (5) Parex turpināja aizņemties arvien vairāk un vairāk.

    2008. gada novembrī, pēc regulārās lielas peļņas izziņošanas, Parex šokēja Latviju ar paziņojumu par nacionalizāciju. Es sadusmojos uz FIB par tā gauso rīcību, līdz mana valsts bija nonākusi uz bankrota sliekšņa. FIB ar mani vairs nesazinās.

    Presē parādījušās ziņas par vēl vairākiem būtiskiem krāpšanas darījumiem, ko varētu pieskaitīt maniem sākotnēji ziņotajiem. Piemēram, lai gan Parex gada pārskatos vienmēr bija apgalvojumi, ka Kargins un Krasovickis nesaņem atlīdzību no Parex, tika atklāts, ka viņi saņem milzīgu atlīdzību tirgus likmes pārsniedzošu procentu veidā par saviem depozītiem Parex bankā. Ernst and Young Baltics droši vien zināja par to jau gadiem ilgi. Tāpat tika atklāts, ka pirms nacionalizācijas Parex nodeva Valērija Kargina dēlam greznus automobiļus, kas liek aizdomāties, vai nacionalizācija netika plānota jau krietnu laiku iepriekš, kad Parex vēl ziņoja par peļņu.

    2009. gada janvārī nemiernieki cīnījās ar Latvijas policiju, lai izsistu Parex logus.

    2009. gada februārī es izlasīju, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) veic padziļinātu izpēti par kādu investīciju Parex bankā. Es piedāvāju sniegt informāciju ERAB par Parex krāpšanu un vardarbīgiem noziegumiem. ERAB atteicās (Roba De Sanktisa e-pasta ziņojums 2009. gada 27. februārī).

    2009. gada laikā Latvijas žurnālisti atteicās ar mani kontaktēties. Manuprāt, tas varētu būt korupcijas vai iebiedēšanas dēļ, jo īpaši jaunā likuma dēļ, kas ļauj valdībai piespriest cilvēkam sešu gadu cietumsodu par ekonomikai kaitīgu ziņu izplatīšanu. Es domāju, ka šis likums ir speciāli izveidots, lai apklusinātu cilvēkus un neļautu runāt par Parex.

    Interesanti piebilst, ka visā šajā laikā neviens man ne reizi neteica, ka Parex netiks sodīts, jo tas nav vainīgs. FSA un FIB pārstāvji šķita pārliecināti, ka Parex ir noziedzīgs. Ernst and Young pārstāvji šķita pārliecināti, ka Parex ir noziedzīgs. Vienkāršie latvieši, to skaitā arī Parex darbinieki, nešaubīgi uzskatīja, ka Parex netiks sodīts, jo tas nodarbojas ar kukuļdošanu un nogalina tik daudzus cilvēkus. Tāpat nevaru saskaitīt, cik daudz reizes esmu dzirdējis spriedelējumus, ka varbūt Parex netiks sodīts, jo, lai gan tas kādreiz bija noziedzīgs, tagad tas pēkšņi ir mainījies un vairs tāds nav.

    Tagad, 2010. gada janvārī, Parex nekas nav mainījies, lai gan tas jau vairāk nekā gadu pieder Latvijas valdībai un ERAB. Parex pamatdarbība vēl joprojām ir palīdzēt cilvēkiem, galvenokārt krieviem, nelikumīgi izvairīties no nodokļiem. Bijušais viceprezidents finanšu jautājumos Roberts Stuģis palicis turpat, tāpat arī ārējā revidente Diāna Krišjāne firmā Ernst and Young Baltics. Es esmu piedāvājis informāciju par krāpšanas darījumiem ERAB un jaunajam Parex prezidentam, bet viņi atsakās mani uzklausīt.

    Jauno Parex īpašnieku biznesa mērķis nav slēgt nerezidentu kontus, kas kalpo kā izvairīšanās no nodokļiem līdzekļi, bet gan drīzāk izvērst šo darbības veidu. Pagājušajā mēnesī es tikos ar Parex Asset Management darbinieci, kas to man pastāstīja. Viņa teica arī, ka Krievijas valdība iesaka Latvijas valdībai izpaust nodokļu izvairīšanās kontu identitāti, bet Latvija atsakās. Pārsteidzoši, ka tajā visā iesaistīta arī ERAB.

    Tā kā Latvijas valdība turpina aizdot Parex naudu un Parex tagad cenšas piesaistīt depozītus ar likmēm, kas pārsniedz tās peļņu no pašu kapitāla, lai nepieļautu bankas aktīvu likvidāciju, es arī uzskatu, ka var droši pieņemt, ka aktīvi iegrāmatoti ar nepatiesu vērtību.

    Ceru, ka patiesība par Parex tiks atklāta pēc iespējas drīzāk. Vislabākā metode būtu visu aktīvu likvidācija nekorumpētu Eiropas vai Amerikas iestāžu uzraudzībā, lai pārliecinātos par aktīvu patieso vērtību un noteiktu aizdevumu apjomu, kas uzskatāmi par izšķērdēšanu vai korumpējošiem maksājumiem. Es domāju, ka aktīvu vērtība būs mazāka nekā pasīvu. Zaudējumi būtu jācieš ārzonas noguldītājiem, nevis Latvijas nodokļu maksātājiem. Latvijas valdošo eliti tas apbēdinās, jo viņi var nokļūt cietumā. Tomēr šis risinājums ir vislabākais Latvijas tautai.

    (paraksts)

    Parakstījis: Džons Kristmass

    Maltā, 2010. gada 25. janvārī

    Parakstu, personību apliecina:

    (paraksts)

    (zīmogs)
    Not. Dr. Jean Paul Farrugia B.A.LL.D
    Maltas notārs
    Commissioner for Oaths
    36, St. Cathald Street, Rabat, Malta.
    2nd Flr BSL Centre, St. Julian’s Rd. Kappara/ San Gwann.
    Tel. 2145 6865 2145 6865 / 2138 3524 2138 3524 / 9946 6161

    Apostils
    1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencija

    1. Valsts Malta
    Šo publisko dokumentu
    2. parakstījis Jean Paul Farrugia
    3. rīkodamies publiskā notāra amatā
    4. uz tā ir viņa zīmogs / spiedogs
    Apstiprinājis
    5. Ārlietu ministrijā, Valetā
    6. 2010. gada 25. janvārī
    7. Kenneth Burnell
    legalizācijas ierēdnis
    8. Nr. 125777
    9. Zīmogs / spiedogs10. Paraksts
    (paraksts)
    (zīmogs)

  2. Vilors Eihmanis said,

    februāris 15, 2010 plkst. 13:33

    Es nepiekrītu trešdien, 2009. gada 27. janvārī Jāņa Dombura vadītā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” Andra Šķēles teiktajam, ka mūsdienu likstās vainojama cilvēku alkatība. LR likums “Par Latvijas Banku” 1. pants (2): “Latvijas Banka ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde.”.. Autonoma? Vai tomēr valstiska? Vairākus gadus atpakaļ tika ņemti kredīti personīgās konkurētspējas nodrošināšanai, vadoties no valsts nospraustiem stratēģiskiem mērķiem. Cilvēki paļāvās uz profesionālu valsts pārvaldi, kuru bija jānodrošina pie varas esošiem politiskajiem spēkiem. Šodien maksātnespēja daudziem iestājas pateicoties ne tikai valsts nozagšanai un valsts nozadzēju alkatībai, bet arī lielā mērā pateicoties neprasmīgai valsts pārvaldei, nevis vieglprātīgai attieksmei vai ļaunprātīgām spekulācijām. Līdz ar to iedzīvotāji nav vainojami par savu saistību neizpildi, jo maksātnespēja neiestājās viņu vainas dēļ. Bankām būtu jāizsniedz aizdevumi bez peļņas procentiem, prasot papildus tikai bankas darbības uzturēšanas līdzekļus. Bankas nedrīkst pretendēt uz izsniegto kredītu %-iem, bet tikai uz pamatsummu, kas maksājama pēc valsts ekonomikas atveseļošanās. Ja tas ir pretrunā ar ES normatīviem, tad izskatās, ka ar Latviju priekšgalā sāksies straujais ES sabrukums. Tiem iedzīvotājiem, kuriem nav nekādu kredītu (nav daudz), būtu jāizmaksā kompensācijas par neuzņēmību jeb šajā gadījumā – tālredzību.

  3. papucis said,

    februāris 19, 2010 plkst. 18:35

    VIENS LIKUMS-VIENA TAISNĪBA. Katru dienu Ministru kabinets”‘to redz””,bet izliekas -nesprot ko tas izsaka!Kas paliks aiz mums-sakārtota tiesiska valsts vai “‘kaut kas tāds “”par ko būs mums jākaunās no saviem bērniem un mazbērniem?Domājiet ātri!

  4. Vilors Eihmanis said,

    novembris 20, 2010 plkst. 10:39

    Ne tikai biedrībai “Grupa A” ģenerālprokuratūra atrakstījās, tādējādi kļūstot par iespējama viena no vislielākā nozieguma piesedzējiem (līdzdalībniekiem). Mūsdienu Latvijas Ģenerālprokuratūra (tagad ģenerālprokurors ir Ēriks Kalnmeijers, pirms viņa bija bijušā Augstākās Tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna ģimenes draugs Jānis Maizītis) atrakstījās arī citiem cilvēkiem, kas pieprasīja izmeklēšanu.

    Te būs raksts portālā “Pietiek.com”:

    http://www.pietiek.com/raksti/prokuratura_sastadijusi_neparsudzamu_lemumu_par_amatpersonu_nevainigumu_parex_lieta

    Prokuratūra sastādījusi nepārsūdzamu lēmumu par amatpersonu nevainīgumu Parex lietā
    L. Lapsa
    19.11.2010.

    LR Ģenerālprokuratūra, izbeidzot kriminālprocesu par iespējamu valsts amatpersonu noziedzīgu vai nolaidīgu rīcību saistībā ar Parex bankas krahu un pārņemšanu, šīm amatpersonām pasniegusi dubultdāvanu – ne tikai nav saskatījusi to vainu, bet arī sastādījusi tādu kriminālprocesa izbeigšanas lēmumu, kas faktiski nevienam nav pārsūdzams.

    Kā rāda Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Modra Adlera (attēlā) pieņemtais lēmums, ar kura tekstu oficiālu iepazīšanos bija pieprasījis Pietiek, prokuratūra valsts amatpersonu rīcībā nav saskatījis nekādu nozieguma sastāvu vai nozieguma faktu.

    Līdz ar to Adlers izlēmis kriminālprocesu izbeigt kā Krimināllikuma pantā „Kukuļņemšana” paredzētā nozieguma fakta trūkuma dēļ, tā arī pantos „Dienesta pilnvaru pārsniegšana”, „Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana” un „Valsts amatpersonas bezdarbība” paredzēto noziegumu sastāvu trūkuma dēļ Ministru kabineta locekļu rīcībā.

    Savukārt Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības darbības vai bezdarbību, kā izriet no Adlera lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu, LR Ģenerālprokuratūra vispār šī kriminālprocesa ietvaros nav vērtējusi, lai gan to pārstāvju liecības uzklausījusi.

    Turklāt lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu sastādīts tā, lai to nebūtu iespējams pārsūdzēt ne tikai tām personām, kas bija vērsušās prokuratūrā ar iesniegumiem Parex bankas pārņemšanas sakarā (tostarp Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai un finanšu ministram Einaram Repšem), bet arī jebkuram citam, kas uzskata sevi par cietušu no Parex bankas kraha un pārņemšanas.

    Formāli Adlera lēmumā gan norādīts, ka to „var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas par kriminālprocesa izbeigšanu saņemšanas personas, kurām bija tiesības uz aizstāvību šajā kriminālprocesā”.

    Taču vienlaikus šajā pašā dokumentā virsprokurors Adlers norādījis, ka kriminālprocesā vispār nav personu, kuras atzītas par cietušām, un arī personu, „kurām, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 60.panta 1.daļā noteiktajam, bija tiesības uz aizstāvību”.

    Tas nozīmē, ka faktiski lēmumā pieminētā tā pārsūdzēšanas iespēja ir neiespējama.

    Pirmdien Pietiek publiskos pilnu Ģenerālprokuratūras lēmuma argumentu un slēdzienu daļu, uz kuras pamata tad arī tika pieņemts lēmums, ka visas valsts amatpersonas saistībā ar Parex kraha pieļaušanu un bankas pārņemšanu ir rīkojušās apzinīgi un nekādā ziņā ne nolaidīgi (oriģinālo dokumentu portāla rīcībā nav, toties ir precīzi pārrakstīts Ģenerālprokuratūras lēmuma teksts).

  5. Vilors Eihmanis said,

    novembris 22, 2010 plkst. 13:02

    Avots: http://www.pietiek.com/raksti/prokuraturas_lemums_no_parex_parnemsanas_budzetam_zaudejumu_neesot

    Sākums
    Kas mēs esam
    Kontaktinformācija
    Jūsu ieteikumi un jautājumi
    RSS
    Ja vēlaties mūs atbalstīt
    IzietAtkailināto dibenu likuma izpausmes

    Prokuratūras lēmums: no Parex pārņemšanas budžetam zaudējumu neesot
    L. Lapsa
    21.11.2010.
    Komentāri (9)
    „Latvijas Republikas Valdība – Ministru kabinets, rīkojoties savas kompetences robežās, lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai un Parex bankas pārņemšanu pieņēmusi savlaicīgi un maksimāli iespējami ātri, ievērojot Latvijas valsts intereses un novēršot iespējamās smagākas sekas Latvijas valstij, Latvijas finanšu sistēmai un tautsaimniecībai, kuras varētu iestāties šādus lēmumus nepieņemot un pieļaujot iespējamo Parex bankas bankrotu,” – šādi virsprokurors Modris Adlers pamato savu faktiski nepārsūdzamo lēmumu izbeigt kriminālprocesu par iespējamo amatpersonu noziedzīgo rīcību vai nolaidību saistībā ar Parex bankas krahu un pārņemšanu.

    No virsprokurora lēmuma, kas, kā Pietiek jau informēja, faktiski nav pārsūdzams, izriet, ka Ģenerālprokuratūras ieskatā visas šajās norisēs iesaistītās valsts institūcijas un amatpersonas rīkojušās profesionāli, atbildīgi un operatīvi.

    Tā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Adlera ieskatā „kā atbildīgā Latvijas iestāde par finanšu un kapitāla tirgus uzraudzību veica īpaši pastiprinātu banku nozares uzraudzību, lai sekotu banku likviditātes līmenim un riskiem, arī attiecībā uz Parex banku”, un tieši FKTK uzraudzība bijusi tā, kas palīdzējusi „operatīvi identificēt reālo situāciju Parex bankā un reaģēt uz to”.

    FKTK esot precīzi izpildījusi likumu un 2008. gada 30. oktobrī informējusi Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru, lūdzot Latvijas Banku novērtēt, kādas negatīvas sekas uz Latvijas finanšu sektoru un maksājumu sistēmu atstātu Parex bankas bankrots.

    Visnotaļ atbildīgi un profesionāli prokuratūras ieskatā rīkojies arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš atbildes vēstulē raksturojis Parex bankas vietu un lomu Latvijas banku sektorā, kā arī sniedzis atzinumu, ka „šāda mēroga finanšu tirgus dalībnieka bankrots nenoliedzami atstātu būtisku negatīvu ietekmi gan uz Latvijas finanšu sektoru, gan maksājumu sistēmu, mazinot investoru uzticību Latvijas komercbankām un valstij kopumā”.

    Savukārt 2008. gada novembra pirmajās dienās atbildīgās institūcijas jau operatīvi noskaidrojušas, ka „Parex bankas problēmas ir tik nopietnas, lai to risināšanā tiktu iesaistīts Ministru kabinets un ka Parex bankas pārņemšanas iespēja varētu būs viens no efektīvākajiem variantiem Latvijas finanšu sistēmas stabilizācijas nodrošināšanai, sniedzot atbalstu Parex bankai”.

    Tad arī visnotaļ pamatoti secināts, ka Parex bankai ir pietiekami daudz aktīvu un finanšu instrumentu, lai būtu iespējams Parex darbību stabilizēt, to pārņemot valsts kontrolē un piemērojot nepieciešamos atbalsta instrumentus. Turklāt, kā atzinumā norāda Adlers, „laikā, kad tika identificētas Parex bankas finanšu problēmas, banka bija maksātspējīga, kura pildīja savas saistības pret saviem klientiem, bet, nesaņemot valsts atbalstu, Parex bankai draudēja tūlītēja maksātnespēja”.

    Nekādu valsts amatpersonu vai institūciju vainu Parex bankas krīzē Ģenerālprokuratūra vispār nesaskata: „Kā redzams no lietas materiāliem, galvenie Parex bankas krīzes cēloņi bija globālie satricinājumi finanšu tirgos, pastiprināta noguldījumu izņemšana no Parex bankas baumu un Parex bankas klientu finanšu resursu trūkuma ietekmē, it īpaši attiecībā uz Latvijas kaimiņvalstu rezidentiem, kā arī nepieciešamība 2009. gadā atdot divus sindicētos kredītus, ko vērtspapīru portfeļa vērtības krituma dēļ Parex banka nevarētu pārkreditēt vai atdot.”

    Arī valdība saistībā ar Parex bankas krīzes risināšanu prokuratūras vērtējumā rīkojusies faktiski nevainojami – lēmumi pieņemti pamatīgi, izvērtēšanai nepieciešamo datu un dokumentu pieticis, turklāt neesot nekāda pamata domāt, ka valsts atbalstījusi bankas saimniekus un nevis pašu banku.

    „Vērtējot lietas materiālus par Ministru kabineta pilnvaroto amatpersonu sarunām ar Parex bankas lielākajiem akcionāriem V.Karginu un V.Krasovicki, kā arī šo sarunu rezultātā sastādīto Ieguldījuma līguma projektu, kuru Ministru kabineta locekļi akceptēja 08.11.08. g. sēdē, pilnvarojot to parakstīt, tika konstatēts, ka valsts ir apņēmusies sniegt atbalstu Parex bankai, lai stabilizētu tās darbību, bet nevis sniegtu atbalstu bankas akcionāriem,” atzinis virsprokurors Adlers.

    Nekādas vainas neesot arī ar Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki noslēgtajam ieguldījuma līgumam, kurā esot „konkrēti un detalizēti noregulēti gan valsts atbalsta sniegšanas nosacījumi, gan Parex bankas lielāko akcionāru V.Kargina un V. Krasovicka pienākumi uz līguma parakstīšanas brīdi, laika periodā no līguma parakstīšanas brīža līdz noslēguma nosacījuma iestāšanās brīdim un arī atbildība, t.sk. kompensēt valstij visus bankas zaudējumus, kuri nav pienācīgā kārtā atspoguļoti bankas pārskatos, ja tādi tiek konstatēti uz darījuma pabeigšanas dienu”.

    Arī visas pārējās valsts amatpersonu darbības sakarā ar bankas pārņemšanu bijušas visnotaļ likumīgas. „Lemjot par ierobežojumu uzlikšanu Parex bankas saistību izpildei, valdības locekļi rīkojušies savas kompetences robežās, atbildīgi, ņemot vērā banku speciālistu viedokli un konkrēto situāciju”, savukārt „finanšu ministrs A[tis]. Slakteris, uzdodot Valsts kasei Parex bankā noguldīt termiņnoguldījumus, rīkojies savu pilnvaru robežās, ievērojot valsts intereses, ņemot vērā to, ka tādas bankas kā Parex bankas sabrukums varēja radīt lielākus zaudējumus visai finanšu sistēmai, nekā Parex bankas glābšanā iztērētie līdzekļi”.

    Prokuratūra īpaši norāda, ka valsts budžetam no Parex bankas pārņemšanas pagaidām nekādi zaudējumi nav radušies. Šajā jomā Ģenerālprokuratūras loģika ir šāda: „Parex banka līdz šim ir pilnībā norēķinājusies par Valsts kases likviditātes atbalsta noguldījumiem, kā rezultātā budžets ir saņēmis ieņēmumus par noguldījumiem pilnā apmērā, kā arī noguldījumu procentu likmes ir balstītas uz Valsts kases resursu piesaistīšanas izmaksām, tādēļ Parex bankas likviditātes atbalsta rezultātā budžetam līdz šim nav radušies zaudējumi”.

    Arī valsts galvojumu izsniegšana Parex bankas sindicēto kredītu devējiem neesot valsts budžetam radījusi nekādus zaudējumus: „Par izsniegtajiem galvojumiem valsts no Parex bankas saņem līgumā noteiktos procentu maksājumus, tādā veidā palielinot valsts budžeta ieņēmumus”, tāpēc esot secināms, ka „līdz šim valsts atbalsta sniegšana Parex bankai budžetam nav radījusi zaudējumus”.

    Kā Pietiek jau informēja, šis lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu sastādīts tā, lai to nebūtu iespējams pārsūdzēt ne tikai tām personām, kas bija vērsušās prokuratūrā ar iesniegumiem Parex bankas pārņemšanas sakarā (tostarp Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai un finanšu ministram Einaram Repšem), bet arī jebkuram citam, kas uzskata sevi par cietušu no Parex bankas kraha un pārņemšanas.

    Formāli Adlera lēmumā gan norādīts, ka to „var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas par kriminālprocesa izbeigšanu saņemšanas personas, kurām bija tiesības uz aizstāvību šajā kriminālprocesā”.

    Taču vienlaikus šajā pašā dokumentā virsprokurors Adlers norādījis, ka kriminālprocesā vispār nav personu, kuras atzītas par cietušām, un arī personu, „kurām, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 60.panta 1.daļā noteiktajam, bija tiesības uz aizstāvību”.

    Tas nozīmē, ka faktiski lēmumā pieminētā tā pārsūdzēšanas iespēja ir neiespējama.

    Šodien Pietiek publicē šī prokuratūras lēmuma pamatojuma daļu (mūsu rīcībā nav paša lēmuma, bet ir tā pārrakstītais variants). Savukārt otrdien publicēsim ministru un citu atbildīgo amatpersonu sniegto liecību atstāstus, bet trešdien – pārskatu par tām amatpersonu un valsts institūciju neizdarībām un atklāti noziedzīgajām rīcībām, ko Ģenerālprokuratūra kriminālprocesa gaitā ir uzskatījusi par labāku nepamanīt.

  6. Vilors Eihmanis said,

    novembris 22, 2010 plkst. 20:45

    Avots: http://www.pietiek.com/raksti/parex_krahs_kadam_liecibam_izvelejas_noticet_prokuratura

    Sākums
    Kas mēs esam
    Kontaktinformācija
    Jūsu ieteikumi un jautājumi
    RSS
    Ja vēlaties mūs atbalstīt
    IzietPlatacis – nogalināts vai paslēpies

    Parex krahs: kādām liecībām izvēlējās noticēt prokuratūra
    L. Lapsa
    22.11.2010.
    Komentāri (3)
    Izbeidzot kriminālprocesu par valsts amatpersonu iespējamām noziedzīgajām darbībām vai nolaidību saistībā ar Parex bankas krahu un tās pārņemšanu, Ģenerālprokuratūra izlēma noticēt ministru un citu amatpersonu vienbalsīgajiem apgalvojumiem – visi lēmumi pieņemti labākajā iespējamā veidā. Pietiek šodien publicē izteiksmīgākos fragmentus no bijušo ministru, kā arī Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju prokuratūrā sniegto liecību atreferējuma.

    Ivars Godmanis:
    – Bijušajiem lielajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim, paliekot bankas valdē, pēc Ieguldījuma līguma parakstīšanas bijis uzdevums nodrošināt, lai noguldījumu aizplūšana samazinātos. Tas, ka nerezidenti nepieprasīja visu savu noguldījumu atmaksu pirmajās dienas pēc bankas pārņemšanas, varētu būt bijušo akcionāru darbības rezultāts, taču pilnībā apturēt noguldījumu aizplūšanu no bankas nav izdevies.

    – 8. novembrī valdības sēdē pret ierobežojumu uzlikšanu bankas saistību izpildei laikā, kad valsts pārņem banku, iebilda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, un valdības locekļi šādu lēmumu nepieņēma. FKTK tika uzdots turpināt sekot situācijai bankā un sagatavot atkārtotu šī jautājuma skatīšanu, ja strauji sāk samazināties bankas aktīvi.

    – Gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ nesniegtu valsts atbalstu Parex bankai un tā bankrotētu, problēmas būtu citām bankām ar Latvijas kapitālu, jo arī tām būtu problēmas ar sindicēto kredītu devējiem.

    – Pats personīgi nekādu labumu no valdības pieņemtajiem lēmumiem Parex bankas sakarā neesot saņēmis un neesot guvis nekādu labumu, kā arī neesot zināmi šādi fakti par kādu citu valdības locekli vai kādu citu personu.

    Atis Slakteris:
    – Raksturojot finanšu situāciju valsti laikā, kad kļuvis finanšu ministrs, norādīja, ka visiem bijis iespaids, ka valsts ekonomikas attīstība turpināsies. Tomēr jau bijis redzams, ka nodokļu iekasējumi samazinās un jau pieņemtais 2008.gada budžets nepildās, un rodas nepieciešamība grozīt šo budžetu, to samazinot.

    – 2008. gada 8. oktobrī starpinstitūciju dienesta sanāksmē FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane informējusi, ka ik dienu notiekot operatīva banku likviditātes uzraudzība un intensīva kapitāla pietiekamības kontrole, norādot, ka abi šie rādītāji turoties virs noteikto normu robežām visām bankām.

    – Valdības uzdevumā vadījis sarunas ar Parex bankas pārstāvjiem. Pirmā tikšanās 3. novembrī bijusi īsa – izzināta abu pušu pozīcija un pilnvaras. Sajās sarunās Kargins norādījis, ka akcionāri atbalsta Parex bankas un Hipotēku bankas apvienošanu, un apstiprinājis, ka Parex bankai ir vajadzīga finansiāla palīdzība no valsts – gan bankas pamatkapitāla palielināšanai, gan valsts palīdzība depozītam.

    – Valdības pārstāvjiem nav bijis iespēju uzspiest tikai savu pozīciju akcionāriem, tādēļ sarunās nofiksējuši tos nosacījumus, kādus sarunās spējuši panākt un kas bijuši maksimāli tajā brīdī izdevīgāki valstij, kaut arī ne visi nosacījumi bijuši tādi kā Ministru kabineta 04.11.08.g. sēdes protokollēmumā. Pēc tam uz valdības 08.11.08.g. sēdi sagatavots ziņojums par šo sarunu rezultātiem.

    – Arī tagad uzskata, ka, pārņemot Parex banku, tūlītēja ierobežojumu uzlikšana būtu kļūda, kuras sekas būtu bankas lielāka nestabilitāte un neprognozējamas sekas Latvijas banku sistēmā.

    – Arī pēc Ieguldījuma līguma parakstīšanas turpinājušās sarunas ar Parex bankas lielākajiem akcionāriem Karginu un Krasovicki, panākot izmaiņas šajā līgumā. Šīs izmaiņas arī bijušas tikai valsts interesēs un tās nav bijušas labvēlīgas Karginam un Krasovickim.

    – Sarunu laikā ticis veikts maksimāli iespējamais, lai akcionāru noguldījumu procenti būtu samazināti līdz tādam apmēram, kādi vidēji bija tirgū šādiem noguldījumiem, bet tas nenozīmē, ka bija iespējams panākt vienošanos, ka šos procentus nemaksā nemaz.

    Kaspars Gerhards:
    – Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs akcentējis to, ka Parex banka ir sistēmiska banka, kura ļoti integrēta Latvijas tautsaimniecībā, un tās darbības apturēšana novestu pie nopietnām negatīvām sekām Latvijas tautsaimniecībā un liela daļa Latvijas uzņēmumu vienkārši nevarēja funkcionēt. Stabilizējot bankas darbību, tas pozitīvi ietekmētu arī uzņēmējdarbību un uzņēmumi varētu turpināt darboties.

    – Tai pašā laikā bijis skaidrs, ka nepieciešamo līdzekļu nevienam no scenārijiem valdības rīcībā nav. Tas esot atsevišķa pētījuma jautājums, kādas bijušas iespējas valdībai aizņemties naudu, izņemot to, kādu valdība pieņēma – par aizņemšanos no SVF.

    – Valdība nolēmusi sniegt valsts atbalstu Parex bankai, jo tā bija sistēmiska banka, kura nodrošina valsts un pašvaldību darbību un šīs bankas glābšana ļāvusi izvairīties no straujiem satricinājumiem Latvijas ekonomikā, kas, sliktākā scenārija gadījumā, atstātu smagu iespaidu uz Latvijas ekonomiku, ieskaitot Latvijas maksātspēju un citas sekas.

    – Par ierobežojumu uzlikšanu banku saistību izpildei diskusijas notikušas vairākās valdības sēdēs. Ierobežojumu uzlikšana radītu aizdomu ēnu par to, ka ar banku kaut kas nav kārtībā un bankas resursi ir limitēti, tādēļ tos sargā. Tieši šī iemesla dēļ – lai neradītu šo aizdomu ēnu – ticis nolemts ierobežojumus neuzlikt vienlaicīgi ar Ieguldījuma līguma parakstīšanu, kā to ierosināja FKTK.

    Mareks Segliņš:
    – Godmaņa viedoklis bijis, ka Parex banka ir jāglābj, nevis sargājot tās lielāko akcionāru intereses, bet gan domājot valstiski – domājot par Latvijas banku sistēmu kopumā un iespējamo Latvijas banku sistēmas problēmu ietekmi uz valsts finansiālo stāvokli.

    – No valdības sēdē Latvijas Bankas un FKTK vadītāju sniegtās informācijas bijis redzams, ka Parex bankas bankrota gadījumā no valsts budžeta varētu būt jāmaksā likumā paredzētā noguldījumu garantijas nauda – 660 miljoni latu, kā arī šis bankrots varētu izraisīt problēmas citām Latvijas bankām un arī Latvijas valsts budžetam nākotnē.

    – Īpaši spraiga bijusi 08.11.08.g. valdības sēde, kurā apspriesta informācija par Parex bankas noguldījumu aizplūšanu un nepieciešamību parakstīt Ieguldījuma līgumu. Tā bijusi sestdiena un FKTK vadītāja Krūmane, ziņojot par noguldījumu strauju aizplūšanu, sacījusi, ka nepieciešams rīkoties, jo, ja valdība nepieņem lēmumu par Ieguldījuma līguma parakstīšanu, tad pirmdien – 10.11.08. g. Parex banka ir jāslēdz.

    – Kategoriski pret ierobežojumu uzlikšanu bijis Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs. Tieši viņa stingrā pozīcija bijusi iemesls tam, ka Tautas partijā esošie valdības ministri valdības sēdes gaitā mainījuši iepriekšējo viedokli un nolēmuši balsot par Parex bankas pārņemšanu, bet nepieņemot lēmumu par ierobežojumu noteikšanu Parex bankas saistību izpildei.

    – Arī no šodienas viedokļa skatoties, valdības pieņemtie lēmumi par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai bankas kapitāla nostiprināšanā un bankas akciju iegādē bijuši pareizi lēmumi. Valdība lēmusi valsts interesēs, un nekādā gadījumā šie lēmumi nav bijuši pieņemti Kargina un Krasovicka interesēs.

    – Pēc Parex bankas Juridiskās daļas vadītāja Jāņa Skrastiņa teiktā, Parex bankas finanšu problēmas nav apzināta ļaunprātīga rīcība, bet gan neveiksmīgs banku bizness, sevišķi iegādājoties vērtspapīrus.

    Ainārs Baštiks:
    – Visus lēmumus valdībā pieņēmuši vienbalsīgi, jo Ministru prezidenta Godmaņa uzstādījums jau pašā sākumā bijis, ka gadījumā, ja jebkurš no valdības sēdē klātesošajiem iebilst izskatāmā lēmumprojekta pieņemšanai, šo lēmumprojektu nepieņem. Izteikties valdības sēdē bijusi iespēja ikvienam valdības loceklim un klātesošai personai.

    Vinets Veldre:
    – Gan tajā situācija, gan no šodienas viedokļa lēmums sniegt valsts atbalstu Parex bankai bijis pareizs. Pašā sākumā starp valdības locekļiem vismaz 60% bijuši pret valsts piedalīšanos Parex bankas glābšanā, bet, uzklausot speciālistu, t.sk. Latvijas Bankas un FKTK viedokli, ministri pieņēmuši lēmumu tomēr glābt Parex banku.

    Mārtiņš Roze:
    – Arī no šodienas viedokļa jautājumu risināšana par Parex bankas pārņemšanu valsts kontrolē notikusi maksimāli ātri, nodrošinot maksimāli iespējamo dokumentu sagatavošanas kvalitāti pie šī pārņemšanas tempa.

    – Saprotams, ka dokumenti varētu būt sagatavoti arī kvalitatīvāk, bet tad zustu šo lēmumu pieņemšanas ātrums.

    Ivars Eglītis:
    – Valdības sēdēs uzklausītā informācija bijusi pietiekama, lai izšķirtos par to, ka valdībai ir jādara viss, lai Parex banku pēc iespējas ātrāk pārņemtu, jo Parex bankas bankrota gadījumā, valstij no budžeta trīs mēnešu laikā būtu jāizmaksā apmēram 660 miljoni latu noguldītajiem, kā arī būtu citas negatīvas sekas.

    – Izbrīnu radot, kāpēc masu mediji skaidri un saprotami nepastāsta par iemesliem, kāpēc Parex banka bija jāpārņem, jo daudzi materiāli, kas tika skauti valdības sēdēs 2008.gada novembrī, jau ir publiskoti.

    – No sniegtās informācijas sapratis, ka Parex bankas bankrota gadījumā problēmas varētu būt arī sešām bankām ar Latvijas kapitālu, kurām nebija mātes bankas ārzemēs.

    – Valdības pilnvarotās personas finanšu ministra Slaktera vadībā veda sarunas ar bankas akcionāriem un valdes pārstāvjiem, informējot par šo sarunu gaitu un rezultātiem. Sarunas bijušas smagas, jo akcionāri centušies iegūt sev pēc iespējas vairāk labuma no šī līguma, tomēr principiālos jautājumos valdības pārstāvji nav piekāpušies.

    – Valdībā pieņemtie lēmumi Parex bankas jautājumā pieņemti valsts interesēs, ņemot vērā to informāciju, kuru sniedza speciālisti. Ņemot vērā tajā laikā strauji mainīgo situāciju Parex bankā, gan Latvijas banku sistēmā, lēmumi tikuši pieņemti savlaicīgi un ātri.

    Ilmārs Rimšēvičs:
    – FKTK viņam kā Latvijas Bankas prezidentam regulāri sniegtā informācija par likviditāti līdz 2008.gada oktobra mēneša beigām liecinājusi, ka Parex bankai likviditāte atbilst noteiktajām prasībām. 22.10.08. g. Kargins lūdzis papildu resursus bankai pret ķīlu noguldījumu aizplūšanas gadījumā. Informējis, ka no Parex bankas aizplūst noguldījumi, bet nav zināms kāpēc. Noguldījumu aizplūde bijusi vērojama ne tika Parex bankā.

    – Uzskata, ka noguldījumu aizplūšanai bijuši trīs faktori – cīņa starp bankām par noguldījumu piesaisti, vispārējā tirgus situācija pasaulē, kad finanšu līdzekļu izsīkums finansu tirgos notika visā pasaulē, un presē parādījusies informācija, ka Latvijas valdība budžetā plāno paredzēt sniegt garantijas bankām un tam sekojošās baumas par bankām, kurām šādas garantijas būtu nepieciešamas.

    – Latvijas valsts institūcijas konkrētai banku krīzes situācijai bijušas gatavas.

    – Valsts atbalsts būtu jāsniedz sistēmiskai bankai, paskaidrojot, ka pēc būtības sistēmiska banka ir banka, kuras aizvēršana un apstādināšana varētu izraisīt ļoti nopietnas un tālejošas sekas Latvijas tautsaimniecībai. Latvijā nav noteikts, kuras bankas ir sistēmiskas bankas, un tas ir ar nolūku, lai šīs bankas neuzņemtos neattaisnoti riskantas operācijas, zinot, ka valsts tās glābs. Uzskata, ka bankām nav jāzina, vai valdība krīzes situācijā to glābs vai neglābs.

    – Valdības lēmumi par ierobežojumu nenoteikšanu Parex bankas saistību izpildei bijuši pareizi, norādot, ka ierobežojumu uzlikšana Parex bankai tomēr bijusi kļūda, kura ir viens no iemesliem, kādēļ valdība nevar pārdot Parex banku pašlaik.

    Irēna Krūmane:
    – Pēc ASV bankas Lehman Brothers bankrota 2008.gada 15.septembrī visā pasaulē pastiprinājusies noguldītāju vēlme izņemt savus noguldījumus no bankām un aktualizējies valsts garantēto noguldījumu apjoma jautājums. Šajā laikā iestājusies pilnīga likviditātes krīze finanšu tirgos, bet no 2008.gada oktobra beigām faktiski nav bijusi iespējama nekāda aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos. Tas art bijis tas iemesls, kāpēc vēlāk Latvijai vienīgā iespēja bijusi griezties pēc finanšu palīdzības pie starptautiskajām finanšu institūcijām.

    – Pēc banku atskaitēm bijis redzams, ka 2008.gada septembra otrajā pusē – oktobra sākumā sākusies strauja noguldījumu izņemšana skandināvu bankās Latvijā. Atsevišķās bankās noguldītāju vēlme izņemt noguldījumus beidzās tikai brīdī, kad Saeima pieņēma likumu par valsts garantēto noguldījuma summas palielināšanu un izmaksas termiņa saīsināšanu, harmonizējot to ar citām Eiropas Savienības valstīm.

    – Parex bankā noguldījumu aizplūšana bijusi saistīta gan ar noguldītāju uzticības zudumu un bažām par bankas nespēju aizņemties naudas līdzekļus, gan arī pašu lielāko akcionāru rīcību nepalielinot bankas kapitālu ievērojamā apmērā un izņemot savus naudas līdzekļus. Ņemot vērā radušos situāciju, FKTK Padome 31.10.08.g. pieņēmusi lēmumu par ierobežojumu uzlikšanu bankai, bet 03.11.08.g. par situāciju Parex bankā un iespējamiem riskiem gan bankas bankrota gadījumā, gan pārņemšanas gadījumā bijuši spiesti informēt valdību un finanšu ministru, lūdzot sasaukt ārkārtas valdības sēdi šajā jautājumā.

    Jānis Brazovskis:
    – Pirmās indikācijas par problēmām pasaules banku sistēmā parādījušās 2008. gada vasaras sākumā, kad bijis skaidrs, ka lielākās problēmas varētu bankām, kurām nav ārvalstu mātes banku. Viena no tādām bankām bijusi Parex banka, kurai arī FKTK pievērsusi uzmanību

    – Neskatoties uz to, ka 2008.gada pirmajā pusgadā Parex banka strādājusi ar peļņu, 2008.gada augustā bijis skaidrs, ka varētu būt problēmas ar aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos un bijusi iespēja, ka starptautiskie aizdevēji nepārfinansēs sindicētos kredītus. Sarunā ar Karginu un Ēriku Brīvmani 2008.gada augustā, atbildot uz šīm bažām, Kargins teicis, ka viņš apzinās, ka laiki būs grūtāki kā līdz šim, bet lielākie bankas akcionāri nedomā Banku pamest, atbalstīs ar viņiem pieejamiem līdzekļiem – runa bijusi par 20 miljoniem latu.

    – Kargins solījis, ka viņi strādās ar noguldītājiem, piesaistīs noguldītāju buferi un līdz 2009.gada februārim viņi spēs uzkrāt likviditāti un norēķināties ar sindikātu. Tajā laikā netika runāts par noguldījumu aizplūšanu, jo tobrīd noguldījumi vēl būtiski neaizplūda.

    Prokuratūras konstatētais:
    – Nopratināšanā Ministru kabineta locekļi nolieguši, ka būtu saņēmuši kādus prettiesiskus labumus par valdības pieņemtajiem lēmumiem Parex bankas sakarā, un viņiem neesot arī zināmi fakti, ka kāds cits valdības loceklis vai cita persona tādus būtu saņēmusi.

    – Nopratināšanā Kargins un Krasovickis liecinājuši, ka ne viņi, ne viņu uzdevumā kāda cita persona neesot valsts amatpersonām devusi kādus kukuļus, lai pieņemtu lēmumus viņu labā, un neviena valsts amatpersona viņiem arī neesot prasījusi dot kādus materiālus labumus par gatavotiem un pieņemtajiem lēmumiem Parex bankas jautājumos.

    – No Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Drošības policijas, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atbildēm redzams, ka šo operatīvās darbības subjektu rīcībā nav informācijas un faktu par to, ka amatpersonas, kuras piedalījušās lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai un Parex bankas pārņemšanu, būtu šos lēmumus pieņēmušas mantkārīgā nolūkā vai par to prettiesiski pieņēmušas materiālas vērtības, mantiskus vai citāda rakstura labumus.

    Trešdien Pietiek publicēs pārskatu par tiem būtiskajiem faktiem saistībā ar amatpersonu darbību un bezdarbību, kurus Ģenerālprokuratūra uzskatīja par labāku neņemt vērā.

  7. Vilors Eihmanis said,

    februāris 23, 2011 plkst. 22:11

    Jaunākā informācija (23.02.2011)

    Avots: http://www.financenet.lv/zinas/367280-saeimas_opozicija_rosinas_izmeklet_parex_bankas_parnemsanu

    Saeimas opozīcija rosinās izmeklēt “Parex bankas” pārņemšanu

    LETA

    2011. g. 23. februārī, 20:50

    Saeimas opozīcijas partijas nolēmušas veidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu iespējamās nelikumības no valsts puses “Parex bankas” pārņemšanas procesā.

    Vāc parakstus, lai izveidotu komisiju

    Politisko partiju apvienības “Saskaņas centrs” (SC) Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins pastāstīja, ka SC frakcija savākusi vajadzīgo Saeimas deputātu parakstu skaitu, lai šādu komisiju izveidotu, nekonkretizējot, cik deputātu tieši parakstījuši attiecīgo dokumentu, tikai norādīja, ka komisijas veidošanai nepieciešami 33 deputātu paraksti.

    “SC ir aizdomas, ka “Parex bankas” pārņemšanas procesā notikušas vairākas nelikumības no pārņēmēja – tātad valsts – puses. Tāpēc mēs šajā izmeklēšanas komisijā vēlamies noskaidrot visu iespējamo patiesību par pārņemšanas procesa gaitu,” sacīja Agešins.

    Atbalstu parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei par iespējamām nelikumībām “Parex bankas” pārņemšanā ar parakstu paudušas arī visas pārējās Saeimas opozīcijas frakcijas – apvienības “Par labu Latviju!” (PLL) un “Visu Latvijai! – TB/LNNK” (VL-TB/LNNK).

    Ierosinājumu izskatīšanai iesniegs rīt

    Opozīcijas parakstīto ierosinājumu izmeklēšanas komisijas izveidošanai Saeimā esot plānots iesniegt rīt, 24.februārī. No SC darbam šajā komisijā tiks virzīti deputāti Ņikita Ņikiforovs – kā jurists – un Igors Pimenovs kā speciālists banku lietās, informēja Agešins.
    Jau ziņots, ka Satversmes tiesa (ST) šodien līdz trešdienai, 2.martam, pasludināja pārtraukumu pērn ierosinātajā lietā par Kredītiestāžu likuma normām, kas regulē kredītiestādes pāreju citām personām. ST lietu ierosināja pēc 20 apvienības “Saskaņas centrs” Saeimas frakcijas deputātu pieteikuma.
    Deputāti pieteikumā analizējuši AS “Parex banka” restrukturizācijas plānu – bankas sadalīšanu “labajā” un “sliktajā” daļā, norādot, ka
    likuma normas ļauj kredītiestādes kreditorus iedalīt divās grupās, vienai grupai sniedzot garantijas par saistību izpildi pret viņiem, bet otru pakļaujot riskam zaudēt savu mantu.
    Pieteikumā pausts viedoklis, ka likvidējamā, proti, “sliktajā”, bankas daļā palikušo kreditoru iespējas atgūt savus ieguldījumus varot tikt būtiski samazinātas.
    Deputātu apstrīdētās likuma normas noteic nepieciešamību iegūt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju kredītiestādes pārejai, kā arī to, ka noteiktos gadījumos kredītiestādes pāreju nevar atzīt par spēkā neesošu. Apstrīdētās normas Kredītiestāžu likumā ieviestas 2009.gada februārī un oktobrī. Tās regulē, kā notiek kredītiestādes pāreja citu personu īpašumā vai lietošanā.
    Saeimas deputāti pieteikumā ST bija norādījuši, ka apstrīdētajām normām nav leģitīma mērķa. Vienīgais normu pieņemšanas mērķis esot dot iespēju kredītiestādei izvairīties no daļas savu saistību izpildes.

  8. Latisha kundze said,

    augusts 2, 2014 plkst. 08:44

    Mēs piedāvājam aizdevumu, lai cilvēki, kas ir nepieciešama aizdevuma, šis uzņēmums ir likumīgs kompānija, kas piedāvā aizdevumu, lai persona, kas ir nepieciešama aizdevuma no likumīgiem Cienījams augļotājs, šis uzņēmums piedāvā aizdevumu, jo zemais 2%, tādēļ, ja jums ir nepieciešams,aizdevumu saņemtu atpakaļ pie mums ar mūsu pieteikuma veidlapu
    E-pasts: Latishaloancompany@gmail.com
    Pieteikumu Aizdevuma veidlapa

    vārds:
    adrese:
    Kredīta summa:
    Aizdevums ilgums:
    pilsonība:
    Valsts:
    Valsts:
    Zip / Kods:
    dzimums:
    vecums:
    Ģimenes stāvoklis:
    tālrunis:
    Mobilais tālrunis:

    vērā no
    Latisha kundze

  9. Oktobris 18, 2017 plkst. 03:05

    Vai jums ir nepieciešams aizdevums? Mēs esam privāta aizdevuma aizdevējs, kas sniedz aizdevumu 3% apmērā, lai iegūtu vairāk informācijas, sazinieties ar mums šodien. logo_credit@hotmail.com

  10. Angella said,

    Oktobris 24, 2017 plkst. 17:24

    Vai jums ir nepieciešams steidzams aizdevums, lai atrisinātu savas finansiālās vajadzības, mēs piedāvājam aizdevumu no 5000 ASV dolāru līdz 10 000 000 USD Maksim, mēs esam droši, efektīvi, ātri un dinamiski, bez kredīta pārbaudēm mēs garantējam 100% Mēs piedāvājam aizņēmēju aizdevumus saskaņā ar visiem nosacījumi šeit. . mēs izsniedzam arī kredītus eiro, sterliņu mārciņās un dolāros.
    Procentu likme visiem 2% aizdevumiem, ja jūs interesē, atgriezieties Via (firstbanknigplc522@gmail.com)
    ar šādu informāciju:

    Tavs pilnais vārds:
    Valsts:
    Pilsēta:
    adrese:
    Obligātā kredīta summa:
    Ilgums:
    Vecums:
    sekss:
    Nodarbošanās:
    Telefona numurs:

    atgriezties uz Via (firstbanknigplc522@gmail.com)

    Paldies

  11. nepieciešama nauda Sazinieties ar mums,(dakany.endre@gmail.com) said,

    janvāris 4, 2019 plkst. 15:47

    Vai jūs meklējat biznesa aizdevumu, personiskos aizdevumus, hipotēkas, auto aizdevumus, studentu aizdevumus, parādu konsolidācijas aizdevumus, nenodrošinātus aizdevumus, riska kapitālu, zemu procentu likmi un pieejamu procentu likmi 2%. Atbildiet mums pa e-pastu: (dakany.endre(a)gmail.com)

    Aizdevuma piedāvājums

  12. john said,

    aprīlis 6, 2019 plkst. 09:53

    Vai esat uzņēmējs vai sieviete? Vai jums ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu savu biznesu? Vai jums ir nepieciešams aizdevums, lai nokārtotu savu parādu vai atmaksātu rēķinus vai sāktu jauku biznesu? Vai jums ir nepieciešami līdzekļi, lai finansētu savu projektu? Mēs piedāvājam garantēta aizdevuma pakalpojumus jebkurai summai un jebkurai pasaules daļai (privātpersonām, uzņēmumiem, nekustamo īpašumu aģentiem un korporatīvajām iestādēm) ar mūsu lielisko procentu likmi 2% apmērā. Lai saņemtu pieteikumu un iegūtu vairāk informācijas, sūtiet atbildes uz šādu e-pasta adresi: johnwilliamstrustfirm@gmail.com

  13. mr mark williams said,

    aprīlis 27, 2019 plkst. 18:12

    KĀ SAŅEMT ATBALSTA PALĪDZĪBU @ 2% PROCENTU LIKMJU

    Es neesmu pārliecināts par leģitīmā aizdevuma aizdevēja saņemšanu tiešsaistē. Bet, kad es vairs nespēju saskarties ar savu parādu, mans dēls bija slimnīcas gultā operācijai, kas ietver milzīgas naudas, un man arī vajadzēja naudu, lai refinansētu un iegūtu labu mājokli lai meklētu palīdzību no draugiem un kad vairs nebūtu cerības, es nolemšu doties tiešsaistē, lai meklētu aizdevumu, un es atradu MARK WILLIAMS FUNDS (markwilliamstrustfirm@gmail.com) ar 2% procentu likmi un nekavējoties piemēroju savu informāciju, kā norādīts. Septiņu dienu laikā pēc mana pieteikuma viņš piesaistīja manu aizdevuma summu bez slēptām maksām, un es varētu rūpēties par savu dēlu medicīniskiem rēķiniem, atjaunot savu īres rēķinu un atmaksāt savu parādu. Es konsultēšu katru aizdevuma meklētāju, lai sazinātos ar MARK WILLIAMS FUNDS ar (markwilliamstrustfirm@gmail.com).


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: