Kad Astoņkājis vēl bija maziņš…

Kad Astoņkājis vēl bija maziņš, bet Krīze vēl nebija padomā… <<


Izskatās, ka šo dienu nelaimēm kājas sāka augt ne tik senā pagātnē.
Iesakām izlasīt šīs 1993.gada 16.decembra 5.Saeimas plenārsēdes stenogrammu, īpašu uzmanību pievēršot izmeklēšanas komisijas starpziņojumam:

Tūlīt pēc šī starpziņojuma publiskošanas, saskaņā ar speciāla likuma normām tika uzsākts safabricēts juridiska fakta konstatēšanas process, kur faktu pārbaude un konstatēšana notika pēc Kriminālprocesa kodeksa normām, pret izmeklēšanas komisijas vadītāju, kas ilga 12 gadus pirmās instances tiesā un tikai 2006.gada maijā beidzās ar attaisnojošu spriedumu. 1994.gada 27.aprīlī Saeima pieņēma antikonstitucionālu lēmumu, ar kuru apturēja piecu Saeimas deputātu, tostarp Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja, mandātu darbību.


P.S. Saeimas plenārsēžu stenogrammas ir Saeimas (likumdevēja) darbības norises kārtības protokoli, kuros tiek fiksēts viss, ko saka Saeimas plenārsēžu zālē, kas ļauj ikvienam vērtēt kāpēc likumdevējs rīkojas tā kā rīkojas. Pie varas vēl aizvien ir cilvēki, kuri vēl aizvien uz jautājumiem neatbild.

N.B. Interesants ir fakts, ka tā laika ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš beidzoties savām pilnvarām viegli ieslīdēja ērtajos Parexa krēslos, tā arī nenododot nevienu no izmeklēšanas komisijas ziņojumā atklātajiem likuma pārkāpumiem un to apliecinošiem savāktajiem pierādījumiem kriminālprocesuālas izmeklēšanas veikšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības.

2 komentāri

  1. Vilors Eihmanis said,

    maijs 6, 2010 plkst. 12:34

    Tas, ka Godmaņa nākšana pie varas valstij tajos atbildīgākajos mirkļos (pēdējais – SVF “palīdzības” lūgums) nav nejaušība – ir acīmredzami. Var tikai pabrīnīties, ka atrodas cilvēki, kas klausās viņa un tamlīdzīgo runās, nevis skatās viņu (ne)darbos. Muļķis nav tas, kas uzticas, bet gan tas, kas uzticas otrreiz. Vēl vairāk – ja līdz šim man bija virspusējas nojausmas par notiekošo, tad tagad tiek atspoguļoti fakti. Tāpat kā, piemēram, par Parex pretlikumībām tikko kā ierosinātā krimināllieta. Taču visdrīzāk arī tie nedos vēlamo rezultātu, lai gan arvien vairāk cilvēkiem tiek atvērtas acis. Un vēl – ļoti daudz cilvēku ir vistiešākā veidā atkarīgi no esošo varas struktūru barotuves, līdz ar to nav ieinteresēti pretdarbībā, lai gan, iespējams, mainīs savu nostāju, kad jutīs, ka zeme deg.
    Es domāju, ka nepieciešams panākt nosacījumus, kad ir iespējams panākt kriminālatbildību par kaitnieciskiem nodarījumiem pret mūsu valsti. Kā?

  2. rozkalns said,

    marts 22, 2016 plkst. 12:31

    Savukārt, mans vērtējums būtu sekojošs: latviešu tauta pa 50+25g ir totāli sabiedriski paralizēta, kļuvusi par baru, sašķelta un tādēļ nespējīga aizstāvēt savas kopējās mājas intereses.
    Tādā situācijā, vienmēr atrodas cirpēji, kuri ļoti galanti savāc “vilnu”, par ko rūpējas labākie juristi un reportieri.
    Vai nu mēs sāksim meklēt KOPĒJU PLATFORMU, kur sadoties rokās aizstāvot SAVAS KOPĒJĀS intereses, vai arī noiesim no vēstures skatuves.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: